Krustpilī piemiņas akmens Riharda Pārupa nacionālo partizānu grupai

Atrodas Jēkabpilī pie Krustpils luterāņu baznīcas.

Atklāts 1996. gada 22. septembrī. Tēlnieka Ilgvara Mozulāna veidotā piemiņas akmens uzstādīšanu organizēja Latvijas Nacionālo partizānu apvienības valde, bet tā tapšanu finansiāli atbalstīja Saeimas toreizējā priekšsēdētāja Ilga Kreituse. Piemiņas vietas projektu izstrādājis arhitekts Gunārs Blūzma. Viegli apstrādātajā laukakmenī iekalts teksts:

UZ EŽIŅAS GALVU LIKU

SARGĀJ SAVU TĒVU ZEMI.

RIHARDA PĀRUPA

NACIONĀLAJIEM PARTIZĀNIEM

KURUS NOSLEPKAVOJA ČEKAS SPECGRUPA

RIHARDS PĀRUPS 1914.–1946. 2. VII

GRUPAS KOMANDIERIS

RIHARDS STULPIŅŠ 1923–1946. 2. VII

ALBERTS AVOTIŅŠ 1912. –1946. 2. VII

ĒRIKS JUHNA 1928. –1946. 2. VII

ALEKSANDRS LĀCIS 1919. –1946. 2. VII

PĒTERIS LĀCIS 1921–1946. 2. VII

JĀNIS-ĒVALDS

ZĀLĪTIS (ĀBOLIŅŠ) 1911. –1946. 2. VII

ZIGFRĪDS BIMŠTEINS -------------

TEODORS ŠMITS ----- –1946. 2. VII

ULDIS ŠMITS -------- –1946. 2. VII

PĒTERIS LAZDĀNS 1926–1947 VI

ĒRIKS KONVĀLS 1929. –1947 VI

NIKLĀSS OŠIŅŠ 1908.–1951. 12. X

RĪGĀ IZPILDĪTS NĀVES SODS

ALBERTS ĶIĶAUKA 1911.1972. II

NOBENDĒTS MORDOVIJAS

LĒĢERĪ

Foto: 06.07.2019., karaviru.kapi

 Godinot Pārupu, viņam uzstādīta piemiņas plāksne arī partizāna dzimtajās mājās Krustpils pagasta “Kaķīšos” (sk.).

Piemiņas plāksne Pārupa partizānu grupai uzstādīta arī Pļaviņās pie kādreizējās Gostiņu izpildkomitejas ēkas (sk.).

Savukārt Vietalvas pagastā Kalsnavas mežā, vietā, kur Pārups un vēl deviņi viņa grupas partizāni tika nošauti, uzstādīts Baltais krusts (sk.).

Vēsturiska atkāpe. Riharda Stroža-Pārupa komandētā nacionālo partizānu grupa izveidojās 1945. gada rudenī Jēkabpils apriņķī. Savas neilgās pastāvēšanas laikā tā piedalījās vairāk nekā divdesmit bruņotās sadursmēs ar okupācijas režīma iekšlietu karaspēku. Čekas pulkvedis Kotovs savā ziņojumā atzinis, ka padomju varas darbība Jēkabpils un Madonas apriņķos partizānu uzbrukumu rezultātā faktiski tikusi paralizēta. Viena no slavenākajām grupas operācijām bija Gostiņu ieņemšana 1946. gada 7. janvārī, kad partizāni virs pilsētas pacēla sarkanbaltsarkano karogu un izpildkomitejā iznīcināja izsūtāmo sarakstus.

Okupācijas varasiestādes, nespēdamas iznīcināt nacionālo partizānu vienību atklātā kaujā, iefiltrēja tajā četrus čekas specgrupas aģentus, kuri 1945. gada 2. jūlija naktī noslepkavoja desmit grupas partizānus, tostarp arī tās komandieri Pārupu. 1947. gadā pie Jaunkalsnavas tika nošauti vēl divi bijušie grupas partizāni, bet 1951. gadā vienam šīs grupas dalībniekam tika izpildīts nāvessods. Pēc divdesmit piecu gadu ieslodzījuma koncentrācijas nometnē Mordovijā dažas dienas pirms gaidāmās atbrīvošanas bojā gāja četrpadsmitais Pārupa grupas partizāns.

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 58-59.lpp.; Brīvā Latvija, Nr. 5, 05.02.1996.; Latvijas Vēstnesis, Nr. 159, 24.09.1996.; Brīvā Latvija, Nr. 36, 30.09.1996.; Jēkabpils Laiks, 12.06.2013.