Atrodas
Pļaviņās pie bijušās Gostiņu izpildkomitejas ēkas Lielā ielā 17.
Atklāta
2002. gada 18. maijā. Plāksnes uzstādīšanu sadarbībā ar Pļaviņu domi organizēja
Latvijas Nacionālo partizānu apvienība. Tajā iekalts teksts:
RIHARDA PĀRUPA NACIONĀLO
PARTIZĀNU
GRUPA 1946. GADA 7. JANVĀRĪ
IEŅĒMA
ŠO ĒKU, KURĀ ATRADĀS PADOMJU
OKUPĀCIJAS REŽĪMA IZPILDU
KOMITEJA,
UN GOSTIŅU PILSĒTĀ UZ LAIKU
LIKVIDĒJA KOMUNISTU VARU.
Pārupa
grupai piemiņas akmens uzstādīts arī Jēkabpilī pie Krustpils luterāņu baznīcas
(sk.).
Vēsturiska
atkāpe. Par 1946. gada 7. janvāra notikumiem, kad partizāni ieņēma un divas
stundas noturēja toreizējo Gostiņu pilsētu, liecību sniedzis to dalībnieks –
toreizējais skolnieks Harijs Mangelis (1929.–2000.). “Tas notika šādi: vairākas
dienas iepriekš Pļaviņu sakaru punktā nonāca ziņa, ka Gostiņu izpildkomitejā
gatavo pilsētas un tuvākās apkārtnes izsūtāmo iedzīvotāju sarakstu. Saraksts atrodoties
priekšsēdētāja kabinetā, vēl pilnīgi neesot noslēgts un saskaņots ar augstākām instancēm.
Tajā iekļautas jau vairāk nekā desmit ģimenes, bet tiek turēts lielā slepenībā,
tieši kuras.
Lai
varas iestādēm izjauktu šo nekrietno nodomu, bija steidzami jārīkojas, un to
var izdarīt tikai R. Pārups ar saviem vīriem.
“Spilvās”
pie Spīganas stacijas dzīvoja legalizējies partizāns un R. Pārupa sakarnieks
Pāvels Rūrāns. Viņš zināja pārupiešu atrašanās vietu.
6.
janvārī Rūrāns paziņoja, ka Pārups nākamajā dienā plkst. 22.00 nolēmis ar
saviem vīriem ieņemt Gostiņus, lai iznīcinātu sarakstu un noskaidrotu to veidotāju
vārdus. Pārupa vārdā Rūrāns lika šajā pasākumā piedalīties arī man un sameklēt
vēl divus uzticamus cilvēkus. Pilsētai cauri iet Rīgas–Daugavpils šoseja, uz
kuras abpus pilsētas jāaptur satiksme. Dažus simtus metru tālāk atradās
dzelzceļa tilts pār Aivieksti, ko apsargāja vairāk nekā 20 bruņoti armijas vīri
ar bagātīgu automātisko bruņojumu. Arī pilsētā atradās bruņoti padomju varas
pārstāvji.
Tajā
laikā mācījos Pļaviņu pamatskolā. Pārējos divus dalībniekus, par kuriem
nešaubījos, sarunāju no Pļaviņu vidusskolas. Vienu – no brāļiem Vilkiem, otru –
Albīnu Jēgermani.
1946.
g. 7. janvārī visi trīs ieradāmies norunātajā vietā, kur mūs jau gaidīja
pārupieši. Bija silts ziemas vakars, debesis pilnīgi apmākušās, kusa sniegs. Ideāls
laiks šāda pasākuma veikšanai. Sīki izklāstījis uzbrukuma plānu, katram norādījis
uzdevumu, izskaidrojis tā izpildi un nosaucis paroli, Pārups pavēlēja kādam no
vienības mums, skolniekiem, izsniegt ieročus. Pēc tam grupās izklīdām pa tumšajām
pilsētas ieliņām. Tieši plkst. 22.00 pilsētas centrā uzlidoja signālraķete. Vispirms
uzbrukām pastam: nogriezām vadus, sašāvām komutatoru. Tad galvenais uzbrukums
tika virzīts uz izpildkomiteju. Šajā brīdī uz mums tika atklāta uguns no dzelzceļa
tilta puses. No ložmetēja šāva ar trasējošām lodēm. Šāva uz labu laimi, kas
norādīja, ka karavīri nervozē.
Pilsētas
varasvīri neizrādīja nekādu pretestību. Kā vēlāk noskaidrojās, pēc pirmajiem
šāvieniem viņi bija bēguši un noslēpušies kaimiņu māju pagrabos. Izpildu
komitejā atradām izsūtāmo sarakstu, Gostiņu un Aiviekstes pagasta varasvīrus atmaskojošus,
kā arī citus svarīgus dokumentus. Tos atdevām Pārupam. Bez dokumentiem no izpildkomitejas
paņēmām divas rakstāmmašīnas un radio reproduktoru. Pamazām atstājot pilsētu,
brīdinājumam šāvām pa aktīvāko varasvīru logiem.
Tā
bija sekmīgi izdevusies operācija. Tika izjaukta daudzu ģimeņu izsūtīšana,
iegūti svarīgi dokumenti, iebaidīti vietējie kangari. Iedzīvotāji Gostiņos, Pļaviņās
un apkārtējos pagastos ilgi pārrunāja šo notikumu.
Nonākuši
izejas punktā, atdevām ieročus un devāmies pa dzelzceļa līniju uz Pļaviņām. Pārupieši,
mainīdami virzienus, devās uz Spīganu. Pie Rūrāna pāris stundas atpūtušies,
atgriezās savā bunkurā Krustpils pagasta Kaķīšu ciema tuvumā.
Visa
šī operācija ilga 2 stundas. Lai gan apšaude bija intensīva un ilga, ne vienā,
ne otrā pusē nebija kritušo vai ievainoto.
Mēs,
trīs skolnieki, nākamajā rītā atkal sēdējām skolas solos.
Šajā
akcijā piedalījās 12 pārupieši. Toreiz, izņemot Pārupu, pārējiem vārdus
nezināju, jo visiem bija segvārdi. Tikai pēc septiņiem mēnešiem, pašam kļūstot
par partizānu, uzzināju viņu vārdus:
1)
Richards Pārups – vienības komandieris no Jēkabpils apr. Krustpils pag. “Kaķīšiem”.
2)
Alberts Ķiķauka – komandiera vietnieks no Krustpils pag. Zīlāniem.
3)
Alfrēds Auziņš – komandiera adjutants no Jēkabpils apr. Medņu pag. “Ezēniem”.
4)
Pēteris Lazdāns no Jēkabpils apr. Aiviekstes pag. “Ķūģiem”.
5)
Aleksandrs Knauers no Rīgas.
Brāļi:
6) Aleksandrs Lācis, 7) Pēteris Lācis no Madonas apr. Vietalvas pag. “Lazdoniešiem”.
8)
Pāvels Rūrāns no Jēkabpils apr. Aiviekstes pag. “Spilvām”.
9)
Ēvalds Asars no Jēkabpils apr. Krustpils pag. “Laukiem”.
10)
Richards Stulpiņš no Jēkabpils apr. Krustpils pag. “Stulpiņiem”.
11)
Elmārs Kalniņš no Jēkabpils apr. Medņu pag. “Ezēniem”.
12)
Ēriks Juhno no Jēkabpils apr. Krustpils pag.”
Papildināts: 05.07.2019.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru