Dzelzavā piemineklis LNK kritušajiem dzelzaviešiem

Atrodas Dzelzavas parkā. GPS 56.999007, 26.433148

Pieminekļa pamatakmens likts 1939. gada 6. jūlijā, bet tas atklāts tā paša gada 17. septembrī. Pieminekļa uzstādīšanu ierosināja vietējās aizsargu nodaļas priekšnieks A. Jozeps, un tam nepieciešamos līdzekļus – aptuveni 4000 latu – savāca aizsargi, aizsargu nama biedrība un citas vietējās sabiedriskās organizācijas. Pēc arhitekta Vemera Vitanda meta celtais piemineklis bija apšūts ar Allažu šūnakmens plāksnēm, un tā priekšpusē bija no bronzas burtiem veidots teksts:

PAR TĒVU ZEMI

KRITUŠIEM

Foto: Aizsargs, Nr. 10 (196), 15.10.1939. 698. lpp.

Pieminekļa priekšā atradās divi svētuguns altāri, kuros valsts svētkos bronzas urnās iededza uguni.

Foto: Aizsargs, Nr. 10 (196), 15.10.1939. 699. lpp.

Komunistiskās okupācijas laikā 1959. gadā piemineklis tika nojaukts. Sākoties Atmodai, 1989. gada vasarā ar Dzelzavas Tautas frontes grupas spēkiem tas tika atjaunots. Piemineklis atkārtoti atklāts 1989. gada 22. novembrī.

Atjaunotais piemineklis no sākotnējā nedaudz atšķiras gan vizuāli, gan novietojuma ziņā. Jaunuzceltais monuments apšūts ar dolomīta plāksnēm, bet tā teksts iestrādāts kapara plāksnē. Šī materiāla maiņa, visticamāk, skaidrojama ar šūnakmens deficītu Latvijā, par kura labāko un vizuāli līdzīgāko aizstājējmateriālu Brāļu kapu komiteja kopā ar ģeologiem atzinusi poraino dolomītu.

Tajā pašā laikā oriģinālās svētuguns urnas vietējie bija saglabājuši. 

Jaunizveidoto pieminekli nebija iespējams uzstādīt tā sākotnējā atrašanās vietā, jo tur komunistiskās okupācijas gados ierīkotas estrādes sēdvietas. Līdz ar to atjaunotais monuments uzstādīts zemāk un tuvāk ceļam. 

Papildināta: 03.06.2023.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 197. lpp.; Ozola, A. Latvijas Brīvības cīņu pieminekļu atjaunošana, 1987.-1998. gads. Latvijas Arhīvi. 1916, Nr. 3/4, 123.-147.lpp > 127.-128.lpp.; Madonas Ziņas, Nr.29, 29.07.1939.; Latvijas Kareivis, Nr. 193, 27.08.1939.