Apbedīts bijušais 1. Daugavgrīvas
latviešu strēlnieku pulka virsnieks un vēlākais “zaļo” partizānu komandieris
virsleitnants Arvīds Strads, kurš kritis kaujā ar lieliniekiem 1919. gada 5.
aprīlī toreizējā Oļu pagastā pie Jaunšānu mājām.
1935. gada 2. jūnijā, Cesvaines
apkārtnes atbrīvošanas un bijušo zaļo partizānu 16 gadu atceres svētkos, viņam
atklāts 2 metrus augsts granīta piemineklis, kura slīpētajā vidusdaļā iekalts
teksts:
VIRSLEITNANTS
ARVIDS –
ALBERTS
STRADS
* 1894.
22. IX – † 1919. 5. IV
MANA
DZĪVĪBA –
DZIMTENEI
VELTĪJUMS,
MIERS
LATVIJAS KLĒPĪ
DĀRGS
IEGUVUMS.
Dziļā
piemiņā glabājot
Varoņu
garu Latvijas jaunatnes
Cesvaines
nodaļa.
Vēsturiska atkāpe. Arvīds-Alberts
Strads dzimis 1894. gada 22. septembrī toreizējā Cēsu apriņķa Kraukļu pagasta
“Siķu” mājās lauksaimnieka ģimenē. Pabeidzis vietējo pamatskolu un Ķēniņa
reālskolu Rīgā.
Sākoties Pirmajam pasaules karam,
iestājas Gatčinas praporščiku skolā, kuru beidzis 1915. gada jūlijā kā
praporščiks un iedalīts Tērbatā izvietotajā Latviešu strēlnieku rezerves
bataljonā, bet jau pēc diviem mēnešiem nosūtīts uz 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku
bataljonu (vēlāk pulku). Pulka sastāvā piedalījies Ziemassvētku un janvāra
kaujās. Apbalvots ar Svētā Staņislava ordeni un paaugstināts par podporučiku.
Vācu okupācijas laikā 1918. gada
rudenī ierodies Cesvainē un sācis organizēt patriotiski domājošos iedzīvotājus.
Pēc lielinieku ienākšanas 1919. gada februārī Grašu pagastnamā sasaucis sapulci
un noorganizējis 30 vīru lielu partizānu vienību, uzņemoties tās vadību. 1919.
gada 5. aprīlī kaujā pie Oļu pagasta Jaunšānu mājām, sedzot pārējo partizānu atkāpšanos,
kritis. Sākotnēji apbedīts Jaunšānu māju zemē, bet pēc kara viņa mirstīgās
atliekas pārvestas uz ģimenes kapiem Cesvaines Ķinderu kapsētā.
