Atrodas
Stendes luterāņu baznīcā.
Atklāta
1934. gada 12. augustā. Baltā marmora plāksni (140 x 75 cm) izgatavojusi E.
Kuraua akmeņkaltuve Rīgā pēc firmas meta. Plāksnē iegravēts teksts:
DZIMTAJĀ
ZEMĒ BRĪVI DZĪVOJOT,
PATEICĪBĀ
PIEMINAM PASAULES UN ATBRĪVOŠANAS KARĀ
NO
1914. – 1921. G. KRITUŠOS UN BEZ VĒSTS PAZUDUŠOS
STENDES
DĒLUS
APŠKALNU
ŽANI, ĻESKAVNIEKU FRICI,
BALODI
TEODORU, ĻESKAVNIEKU KRISTAPU,
DAUGU
FRICI, PAEGLI FRICI,
DUMBROVICU
PĪLUPU, PAEGLI JĀNI,
EICHELBAUMU
ROBERTU, PĀVILSONU KRISTAPU,
FRIDRICHSONU
KRISTAPU, PĒTERSONU ANSI,
GOLDMANI
VILI, PĪLAGU ŽANI,
GRĪNBERGU
ERNESTU, PLAISKU FRICI,
GRĪNTĀLU
JĀNI, PRIEDI FRICI,
GRĪNVALDU
KRISTAPU, PUMPAVU FRICI,
HORSTU
FRICI, PUROVSKI VILI,
INDRIKSONU
JĀNI, REISU KRIŠU,
JANEKALNU
JĀNI, SAKNIŅU MATĪSU,
JAŅĶEVICU
ANSI, SMILDZIŅU KĀRLI,
KĀRKLIŅU
ERNESTU, SŪNIŅU KRISTAPU,
KĀRKLIŅU
HEINRICHU, ŠAULU ĒRMANI,
KAULIŅU
FRICKĀRLI, ŠAULU FRICI,
KORFU
JĀNI, ŠNĒBERGU JĀNI ROBERTU
ĶIRŠTEINU
KRISTAPU, ŠPRUNKU FRICI,
LODI
FRICI, TĪDELICU FRICI,
LODI
KĀRLI, VĒZI FRICI,
ZELTZAĶI
KRISTAPU.
STENDES
AIZSARGI UN SABIEDRĪBA.
No
43 plāksnē minētajiem draudzes locekļiem, 11 krituši Pirmajā pasaules karā,
cīnoties latviešu strēlnieku pulku sastāvā, 27 – citu Krievijas armijas vienību
sastāvā, bet pieci – Latvijas Atbrīvošanās karā.
