Atrodas
pie Rēzeknes pilsētas domes nama Atbrīvošanas alejā 93. GPS 56.506613,
27.329739
Atklāta
pie toreizējā pilsētas valdes nama 1935. gada 30. maijā. Melna granīta plāksnē
bija iekalts pilsētas ģerbonis un teksts:
1920. GADA 21. JANVĀRĪ
RĒZEKNES PILSĒTU ATBRĪVOJA
LATVIJAS VARONĪGAIS
KARASPĒKS
Jau
tūlīt pēc komunistiskās okupācijas sākuma, 1940. gada 8. augustā, Rēzeknes
pilsētas valde saņēma Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas (LK(b)P) Rēzeknes
apriņķa komitejas vēstuli, kurā cita starpā bija lasāms: “Ieteicam
nekavējoties noņemt no sienas, pils. valdes ēkā piestiprināto plāksni, kuras
uzraksts ir naidīgs tautas noskaņojumam, – un atsūtīt šo plāksni mums.” Ar 6. augustu
datēto rakstu Nr. 52 bija parakstījis LK(b)P Rēzeknes pilsētas komitejas
sekretārs M. Lifšics un loceklis V. Šnevels. Pilsētas valde, kas vēl darbojās
vecajā sastāvā, vietējo komunistu pieprasījumu nosūtīja Iekšlietu ministrijas Pašvaldību
departamentam, bet tā norakstu Pieminekļu valdei un LK(b)P Centrālkomitejai Rīgā,
lūdzot sniegt norādījumus tālākai rīcībai. Pašvaldību departaments sniedza
atbildi, ka piekrīt plāksnes noņemšanai, un uzdeva līdz turpmākajam rīkojumam
to uzglabāt pilsētas valdes telpās.
Šī
prasība, domājams, tika arī izpildīta. Pats kādreizējais
pilsētas valdes nams Otrā pasaules kara laikā gāja bojā, un par plāksnes
turpmāko likteni ziņu nav.
Sagrautās
ēkas vietā uzcelts tagadējais pilsētas domes nams. Pie tā 1995. gadā tika
atklāta jauna gaiši pelēka granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts iepriekšējais
teksts.
Vēsturiska
atkāpe. Rēzekne tika ieņemta kopīgās Latgales atbrīvošanas operācijas laikā,
taču politisku apsvērumu dēļ Latvijas armijas pavēlniecība atteicās no Polijas
karaspēka piedāvātās palīdzības, jo poļi jau bija ieņēmuši Daugavpili. Saskaņā
ar plānu no rietumiem gar Krustpils dzelzceļu bija jāuzbrūk 2. Ventspils
kājnieku pulka trīs bataljoniem, bet, apejot Rēzekni no dienvidiem, jāuzbrūk
bija vācu zemessardzes vienībām. Uzbrucēju ziemeļu flangu sedza 1. Liepājas
kājnieku pulks, bet dienvidu flangu – 9. Rēzeknes un 3. Jelgavas kājnieku
pulks. 1920. gada 20. janvāra vakarā visas vienības ieņēma izejas pozīcijas
astoņus līdz 12 kilometrus no Rēzeknes, un uzbrukums sākās 21. janvāra rītā.
Spēku samērs abās pusēs bija aptuveni vienāds – pa 6000 karavīru, taču
lieliniekiem bija pārsvars artilērijā. Vācu zemessargu vienības savu apiešanas
manevru sāka jau pulksten 2.00, bet Ventspils pulks uzbrukumā devās pulksten 6.30.
Vācu zemessargi ar latviešu 3. bruņuvilciena atbalstu pilsētā iegāja jau ap pulksten
8.00. Ventspils pulku aizkavēja stipra pretestība kreisajā flangā, un Rēzekni
tas sasniedza tikai ap pulksten 10.00. Pilnībā pilsētas ieņemšana tika pabeigta
līdz pulksten 12.00.
Avoti:
Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā
pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 235.
lpp.; Lismanis II; Latvijas Brīvības
cīņas 1918-1920: Enciklopēdija. Red: Pētersone, I. Rīga: Preses nams, 1999.
244.-245.lpp.; Rēzeknes Ziņas, Nr.
73, 23.09.1942.
