Ziemera pagastā piemiņas zīme 1941. gada 7. jūlijā kritušajiem nacionālajiem partizāniem

Atrodas Ziemera pagastā Ziemeru-Māriņkalna ceļa malā pie Prinduļu mājām.

Sākotnēji piemiņa plāksne kaujas vietā pie Prinduļu mājām, kur 1941. gada 7. jūlijā krita 25 nacionālie partizāni, tika uzstādīta jau 1942. gada pavasarī. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā piemiņas vieta tika iznīcināta. No jauna tā iekārtota pēc neatkarības atjaunošanas, uzstādot baltu koka krustu un granīta piemiņas plāksni, kurā iekalts teksts ar 17 kritušo vārdiem:

ŠAI VIETĀ KAUJĀ PRET LIELINIEKIEM

1941. G. 7. VII VAROŅA NĀVĒ KRITA

EDGARS ANDERSONS      BRUNO LIEPIŅŠ

ALFONS BRIKMANIS        INDULIS LIEPIŅŠ

ARTŪRS BRĪDAKS             ALBERTS REZGARIŅŠ

ELMĀRS BROŠS                  EDGARS ROKS

BORISS DZENIS                  EDVARDS TĪDOMANS

ARTURS GRADOVSKIS     EDGARS SINKA

ARVĪDS JAUNZEMS           GEORGS VANAGS

VOLDEMĀRS KAKTIŅŠ    ARVĪDS VĒRZEMNIEKS

JĀNIS SAKVĀRNIS-SKRĪVELIS

Acīmredzot vēlāk piemiņas plāksnes priekšā novietota mazāka plāksnīte, kurā iekalti vēl četru kritušo vārdi:

ARVĪDS NEBĒDNIEKS

JĀNIS SKOPIŅŠ

DONATS KLIGULIS

DAILONIS RANDE

Vēsturiska atkāpe. 1941. gada 7. jūlijā no nacionālajiem partizāniem saformētais Atsevišķais Alūksnes bataljons saņēma Ziemera pagasta iedzīvotāju lūgumu sniegt atbalstu pret atejošo lielinieku grupām, kuras apkārtnē aplaupīja lauku saimniecības. Bataljona komandieris O. Varlejs uzdeva grupai partizānu divās kravas automašīnās doties uz Ziemeru pagastu un likvidēt tur operējošās lielinieku grupas.

Pirmā no automašīnām, atrodoties klajā laukā, iekļuva lielinieku slēpnī, un gandrīz visi tajā esošie partizāni krita. Kopumā 7. jūlija kaujā Ziemera pagastā krita 25 nacionālie partizāni.

17 no viņiem tika apglabāti Alūksnes garnizona kapos (sk.) – Rīgas smagā artilērijas pulka leitnants Bruno Liepiņš, kaprālis Arv. Verzemnieks, vidusskolas absolvents Georgs Vanags, atslēdznieks Boriss Dzenis, mehāniķis māceklis Ind. Liepiņš, lopkopības instruktors Elm. Brošs, lauksaimnieks Alb. Rezgoriņš, kurpnieks Edg. Vold. Andersons, pulksteņmeistara amata māceklis Art. Gradovskis, namdaris Alf. Brikmanis, šoferis Edg. Sinka, kalējs Jānis Sakvārns-Skrīvelis, lauksaimnieks Arv. Jaunzems, lauksaimnieks Art. Brīdaks, Apes kārtībnieks Edg. Roks, dižkareivis Vold. Kaktiņš un kāds nezināms karavīrs.

Ir ziņas, ka šajā kaujā krituši arī dižkareivis Arv. Nebēdnieks, viņa brālis Kārlis Nebēdnieks, kaprālis Jānis Pētersons un Donats Kliģelis. Starp partizāniem, kas krituši 7. jūlijā pie Prinduļiem tiek minēts arī mežsargs un amatnieks Arvīds Pēteris Maziņš, lai gan patiesībā lielinieki viņu bez kāda iemesla nošāvuši jau 5. jūlijā. 

Papildināts un labots: 10.12.2023.

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 152.lpp.; Tēvija, Nr.18, 21.7.1941.; Tēvija, Nr. 156, 10.7.1942.; Tēvija, Nr.162, 14.07.1943; Daugavas Vanagu Mēnešraksts, 1978. Nr.3 (179), 6-8.lpp.; Latviešu kaŗavīrs otra pasaules kaŗalaikā: Dokumentu un atmiņu krājums. 1. sēj. No 1939. gada septembŗa līdz 1941. gada jūnijam. Red. Freivalds, O. Västerås: Daugavas vanagu Centrālā valde, 1970. 271.-272.lpp.