Alūksnē piemiņas akmens 1941. gada 4. jūlijā kritušajiem nacionālajiem partizāniem.

Atrodas Alūksnē Jāņkalniņā.

Atklāts 2001. gada 4. jūlijā.

Laukakmenī iekaltais teksts:

1941. 4. VII

PIE JĀŅKALNIŅA

PAR LATVIJAS BRĪVĪBU KRITUŠI:

VIRSLEITNANTS ALBERTS RUDĀKS

VIRSNIEKVIETNIEKS AUGUSTS RUTTASS

SKOLNIEKS IMANTS ALTROKS

1941. 12. VII NO IEVAINOJUMA MIRIS

L.K.O.K. LEITNANTS PĒTERIS LIĢERIS

UZ EŽIŅAS GALVU LIKU,

SARGĀJ’ SAVU TĒVU ZEMI

Foto: 20.06.2020., karaviru.kapi

Vēsturiska atkāpe. Naktī uz 1941. gada 4. jūliju lielinieku varasiestādes Alūksni faktiski pamet, taču pilsētā vēl atrodas PSRS karspēka daļas. Kapteiņa O. Varleja vadībā sāk organizēties nacionālie partizāni, kas pulcējas Jāņkalniņā. 4. jūlija rītā partizāni saņem ziņas, ka lielinieki pie elevatora sākuši iekraut vilcienā pilsētā atlikušo labību, kā arī steigā rekvizētos lopus. Partizāni nolemj neļaut komunistiem izvest pārtikas krājumus, un netālu no Jāņkalniņa sabojā sliežu ceļu. Ap pulksten 15 piekrautais vilciens atstāj elevatoru un uzsāk ceļu Valkas virzienā. Lai gan lokomotīve pārvar sabojāto sliežu posmu, tai sekojošie vagoni noiet no sliedēm, un partizāni atklāj uguni uz sastāva pavadoņiem. Seko aptuveni pusstundu ilga apšaude, kuru lielinieki neiztur un metas bēgt, pametot kaujas laikā kritušos. Partizānu rokās līdz ar pārtikas vilcienu krīt arī gūstekņi, starp kuriem ir gan militārpersonas, gan civilie lielinieku aktīvisti.

Kaujā krituši arī trīs partizāni – 6. Rīgas kājnieku pulka virsleitnants Alberts Rudāks, Jātnieku pulka virsniekvietnieks Augusts Ruttass un 18 gadus vecais Daugavpils valsts tehnikuma audzēknis Imants Altroks. Rudāks un Altroks 6. jūlijā tiek apglabāts Alūksnes Garnizona kapos (sk.). Savukārt Rutass apbedīts ģimenes kapos. 12. jūlijā no 4. jūlija kaujā gūtajiem ievainojumiem Alūksnes slimnīcā mirst arī 4. Valmieras kājnieku pulka kaprālis un LKOK Pēteris Liģeris, kura mirstīgās atliekas pārvestas uz Rīgu apbedīšanai Brāļu kapos. Tomēr enciklopēdiskajā izdevumā “Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri” kļūdaini apgalvots, ka viņš apglabāts Alūksnes Garnizona kapos. Izdevumā arī kļūdaini minēts, ka kauja pie Jāņkalniņa notikusi 6. jūlijā (šis kļūdainas datums atrodams arī daudzos citos izdevumos).

Pēc kaujas pie Jāņkalniņa partizāni pamazām pārņēma kontroli pār visu pilsētu, un 7. jūlijā pilsētā ienāca Vācijas karaspēks.

Papildināts: 27.08.2021.

Avoti: Alūksnes Ziņas, 17.06.2016.; Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 151.lpp.; Tēvija, Nr.14, 16.07.1941.; Malienas Ziņas, Nr. 1 14.08.1941.; Latviešu kaŗavīrs otra pasaules kaŗalaikā: Dokumentu un atmiņu krājums. 1. sēj. No 1939. gada septembŗa līdz 1941. gada jūnijam. Red. Freivalds, O. Västerås: Daugavas vanagu Centrālā valde, 1970. 271.-272.lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 321. lpp.