Atrodas
Smārdes pagastā Milzkalnes šosejas malā netālu no Smārdes dzelzceļa stacijas. GPS
56.95589, 23.341989
1931.
gadā Brāļu kapu komiteja un Latviešu veco strēlnieku biedrības Tukuma un Ķemeru
nodaļas veica Smārdes apkārtnē purvos un mežos apbedīto 1916. gadā kritušo
latviešu strēlnieku mirstīgo atlieku ekshumāciju. 1931. gada 17. novembrī 38
kritušo mirstīgās atliekas tika pārapbedītas jauniekārtotajos brāļu kapos pie
mežziņa Bērziņa mājām.
1935.
gada 8. septembrī te likts pamatakmens iecerētajam piemineklim, kas tika
atklāts 1936. gada 21. jūnijā. To saskaņā ar Ministru kabineta 1935. gada 24. septembrī
apstiprināto projektu Brāļu kapu komitejas piešķirtajā Itālijas travertīnā
veidojis tēlnieks Kārlis Zāle. Pieminekļa uzstādīšana izmaksājusi 5000 latu, ko
saziedojušas sabiedriskās organizācijas.
Piemineklī
(4,2 x 1,3 x 1,2) reljefā izcirsts dzeloņdrātīs saļimis strēlnieks ar šauteni
rokās un no galvas nokritušu bruņucepuri. Virs viņa atrodas karogs ar iegravētu
tekstu:
LATVIEŠU
VECO STRĒLNIEKU
UN
NACIONĀLĀS ARMIJAS
VAROŅU
PIEMIŅAI
Zem
kritušā galvas iekalti gada skaitļi:
1915
– 1920
Pieminekļa
otrā pusē iecirsti R. Bērziņa vārdi:
KAUT
VARONS SNAUŽ,
VIŅŠ
DZĪVS IR SAVĀ TAUTĀ.
PĒC
LIELIEM DĒLIEM
TAUTA
MŪŽAM JAUTĀ.
Lai
gan Smārdes brāļu kapos neviens Latvijas armijas karavīrs nav apbedīts,
piemineklis veltīts ne tikai latviešu strēlniekiem, bet arī Latvijas Neatkarības kara dalībniekiem.
Vēsturiska
atkāpe. 1916. gada augustā un septembrī Smārdes rajonā abpus dzelzceļam notika
apvienotās latviešu brigādes operācija, kurā 2. Rīgas bataljons zaudēja divus
kritušos, 4. Vidzemes bataljons – desmit, 5. Zemgales bataljons sešus līdz
desmit, 7. Bauskas bataljons – sešus, bet 8. Valmieras bataljons – 23. Kopā
latviešu strēlnieku pieci bataljoni šajās kaujās zaudēja 47 līdz 51 kritušo.
Lielākā daļa kritušo strēlnieku tika apbedīti turpat piefrontes rajonā mežā un
purvā, izņemot aptuveni 20 kritušos no 7. un 8. bataljona, kurus 2. septembrī
guldīja brāļu kapos pie Ķemeru baznīcas (sk.).
Diemžēl
lielākajai daļai strēlnieku, kas pārapbedīti Smārdes brāļu kapos, vārdi nav
zināmi. Kritušo strēlnieku sarakstā, ko pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados,
domājams, sastādījusi Brāļu kapu komiteja un kas saglabājies tikai daļēji, kā zināmi
bijuši minēti 11 pārapbedītie, tostarp K. Balgalvis un Vilis Puriņš
(Purvinskis), kas abi krituši 1916. gada 21. septembrī.
Avoti:
Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo
karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu
piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 327.-328.lpp.; Likerts, V. Brīvības un
kritušo pieminekļi 1920.–1938. Rīga: Autora izdevums. 1938, 82.-84.lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru