Slokas kapos LNK kritušā LKOK kapteiņa Skrejas individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Varoņu ielā 10A Slokas kapu luterāņu sektorā. 

Apbedīts 1919. gada 1. aprīlī Alūksnes novadā pie Māriņkalna (sk.) kritušais 1. Valmieras kājnieku pulka I bataljona komandieris un LKOK kapteinis Kārlis Skreija. 1995. gada 11. novembrī Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa uz kapa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. Tajā iekalts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
KĀRLIS SKREIJA
1893–1919 

Vēsturiska atkāpe: Kārlis Skreija (Skreja) dzimis 1893. gada 20. janvārī Kalnciema pagastā. Dzīvojis Slokā. 1912. gadā beidzis Pētera reālskolu Rīgā. 

1913. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 118. Šujas kājnieku pulkā Sloņimā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, pulka sastāvā 1914. gadā nosūtīts uz fronti, piedalījies kaujās kā kareivis, no 1915. gada pēc 1. Pēterhofas praporščiku skolas beigšanas kā virsnieks. Apbalvots ar daudziem kauju ordeņiem un Jura Zelta zobenu. Vairākkārt ievainots un kontuzēts, stādīts priekšā paaugstināšanai par apakšpalkavnieku. 1918. gada vasarā atgriezies Latvijā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi tās dibināšanas sākumā. Dienējis Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona Virsnieku (vēlāk Neatkarības) rotā, piedalījies pirmajās kaujās pie Lielauces un Skrundas. 1919. gada februārī komandēts uz Igauniju, kur iecelts par rotas komandieri jaunformējamajā 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā. Tērbatā piedalījies pulka formēšanā, tad iecelts par bataljona komandieri un devies uz fronti. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. g. 1. aprīlī laikā, kad notika uzbrukums Alūksnei, Skreija “divu jātnieku pavadībā devās atjaunot sakarus ar kreisajā spārnā esošajiem spēkiem un, neskatoties uz ienaidnieka uguni, šo uzdevumu veica, bet atceļā, ienaidnieka ložu ķerts, kopā ar abiem pavadoņiem krita varoņa nāvē”. 

Skreijas nāves vietā arī uzstādīta piemiņas zīme (sk.). 

Labots un papildināts: 24.04.2021.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 155.lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 474. lpp.; Krīpens, A. Kalpaka bataljons un Baloža brigāde. [Sidneja: Arvīds Krīpens, 1963.] 199. lpp.