Atrodas pie Bauskas bankas Plūdoņa (iepriekš Pils) ielā 48.
Melnā Zviedrijas granītā darinātā plāksne atklāta 1935.
gada 22. aprīlī pie toreizējā Lauksaimnieku Krājaizdevu sabiedrības nama.
Plāksnē iekalts teksts:
ŠINĪ NAMĀ 1919. GADA
22. APRĪLĪ DIBINĀJĀS
ATSEVIŠĶAIS BAUSKAS
BATALJONS
Foto: 04.07.2020., karaviru.kapi
Piemiņas plāksni uzstādījusi Bauskas pašvaldība kopā ar
pilsētas sabiedriskajām organizācijām.
Komunistiskās pirmās okupācijas gadā namā tika iemitināta
čeka un milicija. 1941. gada aprīlī pēc Bauskas milicijas un čekas priekšnieka
pavēles atslēdznieka Valdorfa māceklis stājies pie plāksnes iznīcināšanas, bet,
gribēdams to glābt, nositis tikai labējo apakšējo stūri, bet pēc tam paziņojis,
ka nav iespējams to izlauzt. Viņš ieteicis plāksni aizkrāsot ar baltu kaļķa
krāsu, kas arī izdarīts. Pēc lielinieku izdzīšanas krāsa tikusi nomazgāta, bet,
tiem atgriežoties, plāksne no jauna aizkrāsota.
Atmodas laikā tā atkal attīrīta. Pati ēka 1944. gadā
karadarbībā tika daļēji sagrauta.
2002. gada rudenī bojātā plāksne nomainīta pret jaunu.
Foto: 04.07.2020., karaviru.kapi
Vēsturiska atkāpe. Atsevišķais Bauskas bataljons tika
saformēts Bauskā 1919. gada 24. aprīlī. Bauskā izvietoto vācu spēku komandieris
neiebilda pret latviešu veikto mobilizāciju un bataljona formēšanu,
pamatojoties uz vispārējo mobilizāciju, ko Latvijas valdība bija izsludinājusi
no 22. līdz 24. aprīlim. Mobilizācijai atsaucās aptuveni 300 pilsoņi, un tika
saformētas trīs rotas. Par rotu komandieriem tika iecelti latviešu virsnieki,
taču bataljona komandēšana sākotnēji tika uzticēta vācu leitnantam Betiheram,
kuru tikai maija beigās nomainīja latviešu virsnieks – kapteinis V.
Kevei-Gudže.
Kurzemē izvietotā vācu karaspēka komandieris Rīdigers fon
der Golcs liedza bataljonu pakļaut pulkveža Jāņa Baloža komandētajai Latviešu
Atsevišķajai brigādei, un tas tika pievienots vācu 1. gvardes rezerves
divīzijas formējumiem, iekļaujot Brandisa nodaļā, kura tobrīd aizstāvēja
Bausku.
28. aprīlī lielinieki sāka uzbrukumu Bauskai. Tobrīd bataljona
sastāvā apbruņota bija tikai 50 vīru liela komanda, kas tika iesaistīta kaujā.
Šai vienībai izdevās padzīt lieliniekus no Derpeļmuižas, novēršot kritisko
situāciju un apturot pretinieka uzbrukumu. Tūlīt pēc kaujas apbruņots tika viss
bataljons, taču vācieši tam joprojām nepiešķīra automātiskos ieročus. Pirmos
ložmetējus bataljons ieguva kā trofejas kaujā ar lieliniekiem 1. un 2. maijā.
Jaunas trofejas, kā arī 27 gūstekņus bataljona izlūku grupa saņēma 11. maijā
Pērkonišķu sādžā Lietuvas teritorijā.
18. maijā, kad sākās jauns plašs lielinieku uzbrukums
Bauskai, bataljons atradās pozīcijās Mūsas krastos iepretī Ceraukstes muižai,
kur tas atsita visus pretinieka uzbrukumus.
Pēc lielinieku padzīšanas no Rīgas 22. maijā, izbeidzās
arī bataljona kaujas darbība šajā frontes sektorā. Latgales frontē bataljons
ieradās 5. augustā, kur tas ieņēma pozīcijas līnijā Rubene-Izabelina, bet jau
1919. gada 16. augustā tas tika iekļauts jaunformējamajā 3. Jelgavas kājnieku
pulkā kā II bataljons.
Papildināts: 07.07.2020.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru