Cīravas kapos LNK kritušā Arnolda Klāvsona individuāls apbedījums

Atrodas Cīravas kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts 10. Aizputes kājnieku pulka karavīrs Arnolds Klāvsons, miris no slimības 1920. gada 18. janvārī Liepājas kara slimnīcā. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu nav. 

Arnolda Klāvsona vārds iekalts Stembres kapos uzstādītajā piemineklī Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā kritušajiem Sakas pagasta pilsoņiem (sk.). 

Avots: Erhards, E. Piemineklis par Latvijas brīvību kritušiem Sakas dēliem. Liepāja: Sakas pieminekļa komiteja, 1929. 32.-34. lpp.

Sakas pagasta Stembres kapos LNK kritušā Friča Skudiķa individuāls apbedījums

Atrodas Sakas pagasta Stembres kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts 10. Aizputes kājnieku pulka karavīrs Fricis Skudiķis, miris no gripas 1920. gada 26. janvārī Liepājas kara slimnīcā. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu nav. 

Friča Skudiķa vārds iekalts Stembres kapos uzstādītajā piemineklī Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā kritušajiem Sakas pagasta pilsoņiem (sk.). 

Avots: Erhards, E. Piemineklis par Latvijas brīvību kritušiem Sakas dēliem. Liepāja: Sakas pieminekļa komiteja, 1929. 30.-32. lpp.

Liepājas Centrālkapos LKOK Andreja Lūka individuāls apbedījums

Atrodas Liepājas Centrālkapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Andrejs Lūks. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Andrejs Lūks dzimis 1892. gada 25. martā Bārtas pagastā lauksaimnieka ģimenē. Mūrnieks un būvtehniķis. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 3. Kurzemes latv. strēlnieku pulkā. Piedalījies kaujās, pie Ložmetējkalna ievainots. Apbalvots ar Jura medaļu, sasniedzis jaunākā apakšvirsnieka pakāpi. 1917. gadā kritis gūstā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 25. februārī Liepājā, piedalījies kaujās par Rīgas atbrīvošanu, pēc tam 1. Liepājas kājnieku pulka sastāvā cīņās Latgales frontē. Paaugstināts par seržantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 9. janvārī Latgalē pie Pļeševas sādžas Lūks “kā vada komandieris niknā durkļu cīņā šo sādžu ieņēma, saņēma gūstekņus, tā lielā mērā sekmēdams visas rotas kaujas uzdevuma izpildi”. 

Atvaļināts 1920. gada 20. decembrī. Dzīvojis Rīgā, strādājis savā arodā. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis Liepājā, mūrnieks. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1960. gada 21. jūnijā. 

Andreja Lūka vārds iegravēts vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Liepājas Lāčplēša dārzā, godinot ar pilsētu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.), kā arī vienā no Grobiņā uzstādītajām stēlām ar kādreizējo novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 328. lpp.

Rūjienas Skudrītes kapos LKOK Kārļa Ludriksona individuāls apbedījums

Atrodas Rūjienas Skudrītes kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Ludriksons. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Ludriksons dzimis 1897. gada 27. martā toreizējā Ternejas pagastā. Pagastskolas izglītība. 

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada jūlijā iesaukts Krievijas armijā, līdz 1918. gada novembrim dienējis 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk – pulkā). Par nopelniem izlūkgājienā pie Nāves salas apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 15. jūnijā, 6. Rīgas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 10. novembrī Torņakalnā uzbrukumā Šampētera muižai seržants Ludriksons “niknā ugunī uzstādīja ložmetēju 200 soļus no ienaidnieka pozīcijām un ar labi mērķētu uguni piespieda bermontiešus atkāpties”. Savukārt 4. novembrī uzbrukumā Dammes muižai un Anniņmuižai “atņēma ienaidniekam ložmetēju un no tā apšaudīja bermontiešus”. 

Pēc atvaļināšanas 1921. gadā jaunsaimnieks Ipiķu pagasta “Gravniekos”. Miris 1943. gada 12. martā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 326. lpp.

Kokneses pagasta Kaplavas kapos LKOK Pauļa Liģera individuāls apbedījums

Atrodas Kokneses pagasta Kaplavas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Paulis (Pauls) Liģeris. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Paulis Liģeris dzimis 1899. gada 18. oktobrī Kokneses pagastā. Draudzes skolas izglītība. Zemkopis Kokneses pagastā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 14. oktobrī. 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 28. janvārī Latgales frontē pie Kamenskas sādžas kareivis Liģeris “ļāva ienaidnieka ķēdei tuvoties līdz 20 soļu attālumam, tad ar patšautenes uguni radīja lielinieku rindās apjukumu, tā sekmēdams mūsējo prettriecienu, kura laikā tika iegūts ložmetējs”. 

Atvaļināts 1922. gada 20. janvārī kaprāļa pakāpē. Zemkopis Kokneses pagasta “Līčos”, kur aizvadījis visu mūžu. Miris 1984. gada 6. februārī. 

Pauļa Liģera vārds iegravēts Koknesē uzstādītajā piemiņas stēlā ar kādreizējo novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 321. lpp.

Īvandes pagasta Zvinguļu kapos LKOK Ādama Liepnieka individuāls apbedījums

Atrodas Īvandes pagasta Zvinguļu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ādams Liepnieks. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Ādams Liepnieks dzimis 1896. gada 16. novembrī Raņķu pagasta “Gardieņos” zemkopja ģimenē. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā, piedalījies kaujās. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 1. jūnijā. Latgales atsevišķā eskadrona sastāvā piedalījies kaujās, paaugstināts par kaprāli. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 16. oktobrī pie Ikšķiles kareivis Liepnieks “brīvprātīgi pieteicās izlūkos, pārcēlās pāri Daugavai, devās ienaidnieka aizmugurē un tur apšaudīja Mercendorfa muižu Baldones pagastā, izraisīdams apjukumu pretinieka rindās un dodams mūsu daļām iespēju bez zaudējumiem forsēt Daugavu”. 

Atvaļināts 1921. gada 10. martā, dzīvojis tēva mājās, vēlāk pārcēlies uz Īvandes pagasta “Ošniekiem”. Miris 1942. gadā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 320. lpp.

Ēveles kapos LKOK Roberta Liepiņa individuāls apbedījums

Atrodas Ēveles kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Roberts Liepiņš. Pie kapa uzstādīts iesarkanā granītā darināta neregulāras formas piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts: 

LĀCPLĒŠA ORDEŅA KAVALIERIS
ROBERTS LIEPIŅŠ
1899.6.XII – 1969.18.VII
MARTA LIEPIŅA
1903.27.III – 1994.13.I 

Foto: 24.08.2021., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Roberts Liepiņš dzimis Jērcēnu pagastā 1899. gada 6. decembrī (acīmredzot saskaņā ar oficiālajiem datiem un kapa plāksnē norādīto, taču patiesībā viņa dzimšanas datums ir 5. decembris jeb pēc Jūlija kalendāra vai tā dēvētā vecā stila – 23. novembris). Zemkopis. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 3. jūnijā, 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem, paaugstināts par kaprāli. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 11. novembrī pie Rīgas dižkareivis Liepiņš, “atrazdamies slēpnī, cīņā ar pretinieka ložmetējniekiem tika smagi ievainots, bet neatstāja ierindu un sniedza kaujā iegūtās ziņas komandierim, tā glābdams visu bataljonu no draudošām briesmām, atstāja kaujaslauku tikai pēc pavēles saņemšanas”. 

Atvaļināts 1921. gada 3. decembrī Zemkopis Jērcēnu, vēlāk Ēveles pagastā. 

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1945. gadā apcietināts, atradies izsūtījumā Rostovā pie Donas, vēlāk Vladimiras apgabalā. Atgriezies Latvijā 1950. gadā, strādājis tā dēvētā vietējā kolhoza (kolektīvās saimniecības) būvbrigādē. Miris 1969. gada 18. jūlijā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 319. lpp.; Cemety.lv.