Valmieras Pilsētas kapos LKOK Alfrēda Cīruļa individuāls apbedījums

Atrodas Valmieras Pilsētas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alfrēds Cīrulis. 

Vēsturiska atkāpe. Alfrēds Jūlijs Cīrulis dzimis 1901. gada 6. janvārī kādreizējā Mujānu pagastā zemkopja ģimenē. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 6. jūnijā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, paaugstināts par dižkareivi. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka naktī uz 1919. gada 15. oktobri pie Katlakalna vāciešu uzbrukuma laikā Instruktoru bataljona seržants Cīrulis “izrādīja sevišķu drosmi un aukstasinību, tā iedvešot citos kareivjos cīņassparu un sekmēja pozīciju noturēšanu”. 

Atvaļināts 1922. gada 19. decembrī. Līdz 1931. gadam dzīvojis Valmierā. Lauksaimniecības instruktors, aizsargu organizācijas biedrs, 8. Valmieras aizsargu pulka 1. bataljona adjutants. 1931. gadā Tukuma apriņķa valdes dienestā, agronoms. 1932. gadā atgriezies Valmierā. Ziemeļlatvijas teātra administrators, kādu laiku arī bezdarbnieks. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā no 1944. līdz 1958. gadam atkal dzīvojis Tukumā, zvejniecības inspektors. Miris 1958. gada 7. martā Valmierā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 117. lpp.

Jaunpiebalgas kapos LKOK Pētera Cīpura individuāls apbedījums

Atrodas Jaunpiebalgas kapos. 

Apglabāts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Cīpurs. Pie kapa uzstādīta pēc Rīgas Brāļu kapu parauga veidota piemiņas plāksne. 

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Cīpurs dzimis 1892. gada 26. maijā Jaunpiebalgas pagastā (Cemety.lv datubāzē kā dzimšanas gads norādīts 1898. gads, citviet arī 1894. gads). Zemkopis. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā, līdz 1918. gadam dienējis 1. Besarābijas kājnieku pulkā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 17. jūlijā, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gadā 26. janvārī Latgalē kareivis Cīpurs “piedalījās Graidānu sādžas ieņemšanā, devās lielinieku aizmugurē un ar uguni no spārna piespieda tos bēgt no šīs sādžas, kuru mūsējie ieņēma bez zaudējumiem”. 

Atvaļināts 1921. gada 1. martā. Zemkopis Jaunpiebalgas pagasta “Kalnaseviķos”. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1941. gada 14. jūnijā ģimene izsūtīta uz PSRS. Cīpurs paguvis no represijām izvairīties. Miris 1943. gada 1. februārī. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 117. lpp.; Cemety.lv.

Saldus Čāpātāju kapos LKOK Rūdolfa Ciema individuāls apbedījums

Atrodas Saldus Čāpātāju kapos. 

Apglabāts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Rūdolfs Ciems. 

Vēsturiska atkāpe. Rūdolfs Ciems dzimis 1900. gada 27. aprīlī Kursīšu pagasta “Grietēnos” zemkopja ģimenē. Izglītojies pilsētas skolā. Zemkopis. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 15. jūnijā Rīgā, no rezerves ieskaitīts 9. Rēzeknes kājnieku pulkā, kā ložmetēju instruktors piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 11. novembrī kaujā Dubultos starp Lielupi un jūras līci kaprālis Cinis “ar labi mērķētu uguni vairākkārt atsita pretinieka uzbrukumu, tā nodrošinādams rotas kreiso spārnu un sekmēdams pozīciju aizstāvēšanu”. 

Atvaļināts 1921. gada 2. aprīlī. Lauksaimnieks Kursīšu pagasta “Grietēnos”. Pēc māju sadalīšanas mantinieku starpā dzīvojis Kursīšu pagasta “Strautos”. 

Atkārtotās komunistiskā okupācijas laikā 1949. gada 2. maijā kopā ar ģimeni izsūtīts uz Krievijas Omskas apgabala Azovas rajona Sosnovku. 1957. gadā atgriezies Latvijā. Dzīvojis Saldū, strādnieks toreizējā Saldus sovhoztehnikuma Kalnmuižas (Kalnsētas) saimniecībā. No 1956. gada pensijā. Miris 1971. gada 30. septembrī. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 116. lpp.

Irlavas pagasta Tiļļu kapos LKOK Fridriha Cernta individuāls apbedījums

Atrodas Irlavas pagasta Tiļļu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Fridrihs Cernts. Betona kapa apmalē iestrādāta melna granīta plāksne, kurā iegravēts teksts: 

FRIDRIHS FERDINANDS CERNTS
04.04.1898. – 10.11.1944. 

Vēsturiska atkāpe. Fridrihs Cernts dzimis 1898. gada 4. aprīlī Bauskā. Izglītojies ģimnāzijā. 

Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada augustā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 125. rezerves pulkā Jamburgā. Latvijā ienākot lieliniekiem, kādu mēnesi dienējis Rīgas Jūrmalas padomju rotā. 

1919. gada martā devies pieteikties Latvijas armijā. 31. martā aizturēts Dundagā, ieskaitīts landesvērā, 1919. gada maijā piedalījies Rīgas atbrīvošanā. 

1919. gada 1. augustā pārnācis uz Slokas brīvprātīgo rotu, ar kuru vēlāk iedalīts 8. Daugavpils kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, 3. novembrī ievainots. 1920. gada februārī atgriezies ierindā, piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. novembrī Bolderājas rajonā kareivis Cernts “brīvprātīgi devās ugunī pēc pamesta vācu ložmetēja pie Esena muižas un iznesa to. Tika smagi ievainots un, nespēdams ieroci nogādāt pie savējiem, paslēpa to; vēlāk ložmetēju nodeva mūsu spēkiem”. 

Atvaļināts 1922. gada 20. martā seržanta pakāpē. Kancelejas ierēdnis Tukuma slimokasē. Piešķirta jaunsaimniecība Irlavas pagasta Snapju muižā. 

Fridriha Cernta vārds minēts arī vienā no Tukumā uzstādītajām stēlām ar novadu saistītajiem Lāčplēšiem (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 115. lpp.; timenote.info/lv.

Ērģemes kapos LKOK Arvīda Celma individuāls apbedījums

Atrodas Ērģemes kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Arvīds Celms. Precīza apbedījuma vieta nav zināma. 

Vēsturiska atkāpe. Arvīds Celms dzimis 1898. gada 29. jūnijā Ērģemes pagasta “Jaunskuķos” zemkopja ģimenē. Pilsētas skolas izglītība. Atslēdznieks Valkā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 26. februārī Valkā, 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās ar lieliniekiem Ziemeļlatvijā, pēc tam kaujās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā. Paaugstināts par kaprāli. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada naktī uz 12. martu Latgalē izlūkgājienā ienaidnieka aizmugurē pie Gorku sādžas kaprālis Celms kopā ar dižkareivi Lazdiņu “likvidēja pretinieka sargposteni, pēc tam viens no pirmajiem ielauzās sādžā un ieguva smago ložmetēju”. 

Atvaļināts 1921. gada 26. februārī. Zemkopis tēva mājās Ērģemes pagastā, vietējās aizsargu nodaļas dalībnieks. Turpat dzīvojis arī atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā. Miris 1966. gada 15. janvārī. 

Arvīda Celma vārds vienā no Valkā uzstādītajām stēlām ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 113. lpp.; Cemety.lv.

Rīgas Miķeļa kapos LKOK Gustava Celmiņa individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Miķeļa kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Gustavs Celmiņš. Pie kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts: 

GUSTAVS CELMIŅŠ

1895. 27. VIII – 1955. 26. III 

Vēsturiska atkāpe. Gustavs Celmiņš dzimis 1895. gada 27. augustā Rencēnu pagasta “Mežiņos”. Draudzes skolas izglītība. Zemkopis. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 120. artilērijas brigādē. Piedalījies kaujās pie Viļņas, Daugavpils. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 20. oktobrī Valmierā, Kurzemes artilērijas pulka sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 26. janvārī Latgalē pie Mežvepru sādžas “zem pretinieka bruņuvilciena uguns [kareivis] Celmiņš pašaizliedzīgi piegādāja mūsu lielgabalam lādiņus, tā sekmēdams lielinieku vilciena sašaušanu”. 

Atvaļināts 1921. gada 25. jūnijā. Piešķirta jaunsaimniecība toreizējā Kurcuma (tagad – Medumu) pagasta Dervanišķu sādžā. Vēlāk dzīvojis Rīgā, strādnieks Rīgas muitā. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis kombinātā “Segums”. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 111. lpp.; Cemety.lv.

Limbažu pilsētas kapos LKOK Friča Cēlēja individuāls apbedījums

Atrodas Limbažu pilsētas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Fricis Voldemārs Artūrs Cēlējs. Pie kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne. 

Vēsturiska atkāpe. Fricis Voldemārs Artūrs Cēlējs dzimis 1898. gada 17. jūlijā Rīgā. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis Krievijas kara transportā. No 1918. gada 13. septembra līdz 1919. gada 3. oktobrim dienējis Francijas Ārzemnieku leģionā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 9. oktobrī, Kara flotiles sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 8. novembrī kā kuģīša “Lielupe” komandieris jūras virsnieka vietas izpildītājs Cēlējs “atbalstīja 9. Rēzeknes kājnieku pulka ķēdi, kas uzbruka Varkaļu krogam Lielupes krastā. Ienaidnieka ugunī piebrauca cieši pie krasta un ar ložmetēju un mīnmetēju uguni piespieda bermontiešus pārtraukt kauju un atstāt pozīcijas”. Savukārt naktī uz 11. novembri “uzbrukumā cementfabrikai Rīgā no tuvas distances atklāja mīnmetēju uguni, piespieda vāciešus atkāpties”. 

Apbalvots ar Francijas kara medaļu. Atvaļināts 1922. gada 22. janvārī. Dzīvojis Rīgā, policists, kancelejas ierēdnis 4. policijas iecirknī. Līdz 1940. gada janvārim Rīgas prefektūras pasu nodaļas darbinieks. 

Otrā pasaules kara laikā devies trimdā uz Vāciju. 1947. gadā atgriezies PSRS okupētajā Latvijā. Dzīvojis Alojā, vēlāk Limbažos, kalpotājs. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1973. gada 23. janvārī. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 110. lpp.