Lielvircavas kapos LKOK Jāņa Kalniņa individuāls apbedījums

Atrodas Platones pagasta Lielvircavas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Kalniņš. Par apbedījuma stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Kalniņš dzimis 1898. gada 12. maijā Mores pagasta Kārtūžu muižā. Izglītojies Mangaļu jūrskolā. Stūrmanis. 

1918. gadā dienējis Ziemeļarmijas angļu-krievu leģionā Arhangeļskā, beidzis signālistu skolu. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 20. jūnijā, Studentu bataljona sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 10. oktobrī Rīgā kaujā pie Daugavas tiltiem virsseržants Kalniņš “tika smagi ievainots, taču palika ierindā un turpināja cīņu līdz briesmu novēršanai”. 

Atvaļināts 1920. gada 3. decembrī. Dzīvojis Mores pagasta “Eglainēs”, zemkopis, mūrnieks, vēlāk jūrnieks. 1936. gadā beidzis K. Valdemāra jūrskolas kapteiņu klasi. 1938. gadā nopircis zemi Platones pagastā, uzcēlis māju “Bangas”. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā stūrmanis, kapteinis, ostas kapteinis Latvijas upju kuģniecībā. No 1964. gada pensionārs, dzīvojis Rīgā. Miris 1971. gada 27. decembrī. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 226.-227. lpp.; Cemety.lv.

Mazsalacas kapos LKOK Antona Kalniņa individuāls apbedījums

Atrodas Mazsalacas kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Antons Kalniņš. Pie kapa tuvinieku uzstādīta pelēka granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts: 

ANTONS
KALNIŅŠ
1892 – 1985 

Foto: 26.08.2020., Cemety.lv

Nekādas norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Vēsturiska atkāpe. Antons Kalniņš dzimis 1892. gada 22. janvārī toreizējā Skulberģu (tagad Skaņkalnes) pagasta “Vecvīkšēnos” lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies Mazsalacas draudzes skolā, pēc tam Rīgas Nikolaja ģimnāzijā. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 98. Jurjevas kājnieku pulkā Daugavpilī. Piedalījies kaujās Austrumprūsijā un Polijā. 1915. gada janvārī ievainots, novembrī iestājies Pēterhofas praporščiku skolā, to beidzis trīs mēnešos un iedalīts rezerves pulkā Orenburgā. 1916. gada jūlijā pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulku. Piedalījies daudzās kaujās, apbalvots ar Staņislava ordeņa III šķiru, Annas ordeņa IV šķiru un Vladimira ordeņa IV šķiru, kā arī ar Jura medaļu. Paaugstināts par poručiku. 1918. gada janvārī armiju atstājis. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 26. jūnijā Alūksnē, ieskaitīts 6. Rīgas kājnieku pulkā, ložmetēju rotas komandieris. Piedalījies daudzās kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem, paaugstināts par kapteini. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 4. novembrī, “kad ienaidnieks mēģināja apiet mūsu labo spārnu Anniņmuižas rajonā, [virsleitnants] Kalniņš ar dažiem ložmetējniekiem izvirzījās uz priekšu un ar spēcīgu uguni apklusināja bermontiešu ložmetējus, pēc tam devās uzbrukumā un vienu no tiem atņēma, tā piespiezdams vāciešus panikā atkāpties un dodams mūsējiem iespēju ieņemt Imantas staciju, kā arī apkārtējās mājas”. 

Atvaļināts 1920. gada 5. maijā. Uzsācis studijas Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē, agronoms. No 1926. gada lauksaimnieks Skaņkalnes pagasta “Pilskalnos”, no 1925. gada arī skolotājs Valmieras lauksaimniecības skolā. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis Valmieras šķirnes sēklu izmēģinājumu stacijā “Pankas”. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1985. gada 8. decembrī Mazsalacā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 223. lpp.; Cemety.lv.

Vecmīlgrāvja kapos LKOK Ādama Kalniņa individuāls apbedījums

Atrodas Vecmīlgrāvja (Daugavgrīvas Baltās baznīcas) kapos Atlantijas ielā 26. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ādams Kalniņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Ādams Kalniņš dzimis 1890. gada 18. aprīlī Vecmīlgrāvī. Draudzes skolas izglītība. Koku šķirotājs Vecmīlgrāvī. 

Pirmā pasaules kara laikā gadu un 8 mēnešus dienējis 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 1. oktobrī, ieskaitīts 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 11. novembrī pie Dubultiem, “kad ienaidnieka prettrieciena laikā mūsu rotā izcēlās apjukums, [kaprālis] Kalniņš kā nodaļas komandieris, neskatoties uz ienaidnieka uguni, sapulcēja kareivjus un noturēja pozīcijas, tad atsita daudzkārtīgus ienaidnieka uzbrukumus, tā dodams iespēju mūsu daļām sakārtoties un ielauzties Dubultos”. 

Atvaļināts 1920. gada 28. septembrī. Dzīvojis Vecmīlgrāvī, strādājis par koku šķirotāju. Piešķirta jaunsaimniecība Drabešu pagasta “Ķupuros”. Miris 1927. gada 4. decembrī. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 223. lpp.

Rīgas Matīsa kapos LKOK Eduarda Kalenberga individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Matīsa kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Eduards Kalenbergs. 

Vēsturiska atkāpe. Eduards Kalenbergs dzimis 1898. gada 10. septembrī Dundagas pagastā. Dzīvojis Rīgā. izglītojies Rīgas pilsētas Katrīnas II skolā. 

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 175. rezerves kājnieku pulkā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 5. jūnijā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņas pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 20. novembrī pie Jelgavas Vilkubūdu māju rajonā virsseržants Kalenbergs “niknā apšaudē palika savā vietā pie ložmetēja un ar labi mērķētu uguni apklusināja ienaidnieka ložmetēju, tā sekmēdams mūsējo virzīšanos uz priekšu”. 

Dienestu turpinājis arī pēc Neatkarības kara. Galvenās artilērijas noliktavas uzraugs, komandas vecākais. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 1. pakāpes godazīmi. 

Nacistiskās okupācijas laikā dzīvojis Rīgā, kasieris dzelzceļa pārvaldē. Miris 1945. gada 12. aprīlī nelaimes gadījumā. 

Eduarda Kalenberga vārds iegravēts arī vienā no plāksnēm piemiņas vietā Talsos, kas veltīta ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 222. lpp.; Cemety.lv.

Lestenes pagastā pie “Deģiem” 2. PK kritušo latviešu leģionāru brāļu kapi

Atradās Lestenes pagastā pie “Deģiem”. 

Laikā no 1944. gada 18. oktobra līdz 1945. gada 3. martam apglabāti 49 latviešu leģionāri, kas miruši Deģu mājās iekārtotajā lazaretē. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā ap 1950. gadu lielinieki kapus nolīdzināja un ierīkoja tur auzu lauku. Taču pirms tam “Deģu” saimniece Ruta Segliņa, kas tolaik bija vēl padsmitniece, norakstīja uz krustiem esošos kritušo vārdus un šo sarakstu saglabāja līdz Atmodai, kad 1990. gada pavasarī (pēc citiem avotiem jau 1988. gadā) kapi tika atjaunoti. Tajos tika uzstādīts balti krāsots koka krusts, kā arī mazāki bērza krustiņi katram apglabātajam, pie kuriem atbilstoši R. Segliņas saglabātajam sarakstam tika piestiprinātas plāksnītes ar kritušo vārdiem. Kapu lauku iežogoja ar koka sētiņu. 

Brāļu kapu labiekārtošana vēlāk turpinājās. Primitīvie bērza krustiņi tika nomainīti ar balti krāsotiem tipveida krustiņiem, bet koka žogs nomanīts ar metāla sētiņu. Tika uzstādīts arī piemiņas akmens. 

1997. gadā šeit apglabātie leģionāri tika pārapbedīti Lestenes brāļu kapos (sk.). 

Avots: Latviešu leģionāri. [Rīga]: Daugavas vanagi, [2005.] 372.-372. lpp.; Neatkarīgā Cīņa, Nr. 146, 15.10.1991.; Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 1, 2005. gada janvāris-marts, 31.-32. lpp.

Irlavas pagastā pie Sātu luterāņu baznīcas 2. PK kritušo latviešu leģionāru brāļu kapi

Atradās Irlavas pagastā pie Sātu luterāņu baznīcas. 

Apbedīti 29 1944. un 1945. gadā kaujās kritušie latviešu leģionāri. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gada 10. novembrī atklāta piemiņas zīme – balts koka krusts. Tā pakājē novietota granīta piemiņas plāksne, kurā zem ausekļa zīmes iekalts teksts: 

KRITUŠAJIEM
LATVIEŠU
LEĢIONĀRIEM 

2001. gadā kritušie pārapbedīti Lestenes brāļu kapos (sk.). Arī vecā piemiņas plāksne pārvesta uz Lesteni un iemūrēta brāļu kapu ārējā sienā. 

Piemiņas plāksne no brāļu kapiem pie Sātu baznīcas redzama labajā apakšējā stūrī (Foto: 26.06.2021., karaviru.kapi).

Avoti: Latviešu leģionāri. [Rīga]: Daugavas vanagi, [2005.] 372.-373. lpp.; Diena, Nr. 224, 16.11.1991.

Zantes pagasta Smiltiņu kapos piemiņas zīme 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem

Atrodas Zantes pagasta Smiltiņu kapos. 

Atmodas laikā uzstādīts vienkāršs bērza krusts. Sīkāku ziņu par šo piemiņas zīmi un tās pašreizējo stāvokli pagaidām nav. 

Avots: Latviešu leģionāri. [Rīga]: Daugavas vanagi, [2005.] 372.-373. lpp.