Liepājas Ziemeļu kapos LKOK Ērmaņa Minkas individuāls apbedījums

Atrodas Liepājā Kalpaka ielā 87 Ziemeļu (Eļļas) kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ērmanis Minka. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Ērmanis Minka dzimis 1891. gada 8. janvārī Purmsātu pagastā. Pagastskolas izglītība. Laukstrādnieks Priekules pagastā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 10. martā, dienējis Liepājas kara ostas komandantūrā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. novembrī Liepājā kaujā pie Redāna forta, “kad bermontieši fortu ielenca un tā komandieris leitnants Radziņš tika nonāvēts, [kareivis] Minka enerģiski aizturēja atkāpjošos kareivjus, sakārtoja tos un veda uzbrukumā, atsita ienaidnieku, kas pameta kaujaslaukā savus kritušos un ievainotos, kā arī 2 ložmetējus”. 

Atvaļināts 1920. gada 23. decembrī. Jaunsaimnieks Priekules pagasta “Lāčplēšos”. No 1925. gada līdz 1926. gadam 15. Liepājas aizsargu pulka 3. bataljona adjutants. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis Vērgales pagasta “Medniekos”, strādājis tā dēvētajā vietējā kolhozā (kolektīvajā saimniecībā). Mūža nogalē pensionārs. Miris 1968. gada 21. aprīlī Liepājā. 

Ērmaņa Minkas vārds iegravēts arī vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Liepājas Lāčplēša dārzā, godinot ar pilsētu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 355. lpp.

Allažu kapos LKOK Kārļa Miķelsona individuāls apbedījums

Atrodas Allažu kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Miķelsons. Uzstādīta pelēkā granītā darināta kopīga piemiņas plāksne, kurā zem Kārļa Miķelsona vārda iegravēta norāde par viņa apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni. 

Foto: 23.09.2022., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Miķelsons dzimis 1887. gada 19. janvārī Allažos. Draudzes skolas izglītība. Zemkopis. 

1909. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 8. artilērijas brigādē toreizējā Varšavas guberņā. Sasniedzis seržanta pakāpi, 1912. gadā atvaļināts. Sākoties Pirmajam pasaules karam, iesaukts atkārtoti. Dienējis Kauņas cietoksnī, pēc tam līdz 1918. gadam – 12. armijas korpusa 1. brigādē. Piedalījies Daugavas krastu aizstāvēšanā no Kokneses līdz Jumpravmuižai, lielākā kaujā pie Daugavpils. Kara beigās pārcelts uz Austrijas fronti. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 27. maijā Rīgā, Kurzemes artilērijas pulka sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem Latgales frontē, ievainots. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 30. janvārī Latgalē Šķaunes pagastā pie Šķauņu sādžas seržants Miķelsons, “atrazdamies priekšējā novērošanas punktā un būdams ievainots, apšaudīja tuvu pienākušo pretinieku un palika savā vietā līdz lielinieku atsišanai”. 

Atvaļināts 1921. gadā. Jaunsaimnieks Allažu pagasta “Muižniekos”. Vēlāk iestājies dzelzceļa dienestā, dzīvojis Gulbenē. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā līdz mūža beigām dzīvojis Allažos. Miris 1963. gada 7. augustā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 353. lpp.; Cemety.lv.

Rīgas Pirmajos Meža kapos LKOK Kārļa Miķelsona individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Miķelsons. Uzstādīta pelēkā granītā darināta kopīga piemiņas plāksne. Norāžu par Kārļa Miķelsona apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. Viņa vārds nav iegravēts arī nevienā no kopīgajām stēlām, kas uzstādītas pieminot Rīgas I un II Meža kapos apglabātos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). Tajā pašā laikā Kārļa Miķelsona vārds ir iegravēts vienā no stēlām, kas uzstādītas Ogrē novadā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Miķelsons dzimis 1891. gada 17. maijā (kapa plāksnē kā dzimšanas datums norādīts 15. maijs) Suntažu pagasta “Mazgrotēs”. Beidzis Ņižņijnovgorodas reālskolu, pēc tam studējis inženierzinātnes Maskavas politehniskajā institūtā. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iestājies Krievijas armijā, 1916. gada maijā beidzis Mihaila krasta artilērijas skolu. Piedalījies kaujās Polijā un Galīcijā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 9. augustā Rīgā. 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 15. oktobrī uzbrukumā Bolderājai leitnants Miķelsons “ar rotai piekomandētajiem ložmetējiem izvirzījās ienaidnieka spārnā pie dzelzstilta un apklusināja pretinieka bateriju, kura apšaudīja pāreju, ieguva lielgabalu”. 

Atvaļināts 1920. gada 27. oktobrī. Skolotājs Rīgas 1. pamatskolā, vēlāk Rīgas 48. pamatskolā. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā Rīgas 47. pamatskolas skolotājs. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1962. gada 23. augustā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 352. lpp.; Cemety.lv.

Valmieras Pilsētas kapos LKOK Ādama Meža individuāls apbedījums

Atrodas Valmieras Pilsētas (Centra) kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ādams Mežs. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Ādams Mežs dzimis 1882. gada 13. aprīlī. Rencēnu pagastā. Vidējā izglītība. Zemkopis toreizējā Skulberģu (tagad Skaņkalnes) pagastā. 

No 1905. līdz 1909. gadam dienējis 165. Maskavas kājnieku pulkā. Pirmā pasaules kara laikā iesaukts atkārtoti, dienējis 285. Mecenskas kājnieku pulkā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 20. februārī. 1.(4.) Valmieras pulka sastāvā piedalījies kaujās Ziemeļvidzemē pret lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 27. aprīlī Ķoņu pagastā leitnants Mežs “kopā ar četriem kareivjiem izveda no kaujaslauka tur palikušos munīcijas vezumus, tika no visām pusēm ielenkts, taču izlauzās cauri pretinieka rindām, neatstādams tiem kara laupījumu”. 

1919. gada jūnijā iecelts par Limbažu pilsētas komandanta palīgu. No 1919. gada 20. oktobra līdz 1920. gada 1. februārim dienējis 8. Daugavpils kājnieku pulkā. No 1920. gada februāra līdz 1922. gadam 2. robežapsardzes pulka adjutants. 

Atvaļināts 1922. gada 1. aprīlī. Piešķirta jaunsaimniecība Rencēnu pagasta Vāles pusmuižā. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gada novembrī izbēdzis no draudošā aresta, dzīvojis nelegāli līdz 1941. gada jūnija beigām, tad atgriezies savā saimniecībā. Atsākoties komunistiskajai okupācijā, izvairīdamies no represijām, dzīvojis Stalbes pagastā. 

1951. gadā apcietināts. Tā dēvētās LPSR IeTK karaspēka kara tribunāls 1952. gada 22. augustā piesprieda Mežam 25 gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Atbrīvots 1956. gada 17. maijā no “Angarlaga”. Atgriezies Latvijā. Dzīvojis meitas ģimenē Burtnieku pagastā. Miris 1960. gada 22. decembrī. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 349. lpp.

Auces Sniķerkalna kapos LKOK Marta Menteļa individuāls apbedījums

Atrodas Auces Sniķerkalna kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Marts Mentelis. Pie kapa uzstādīts tautiskā stilā darināts koka krusts, kurā iegrebts teksts: 

Lāčplēša ord. kav.
Marts Mentelis 

Foto: 16.09.2016., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Marts Mentelis dzimis 1894. gada 7. decembrī Zvārdes pagastā. Izglītojies Liepājas komercskolā, 1914. gadā iestājies Maskavas komercinstitūta Ekonomikas nodaļā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, bijis spiests izglītību pārtraukt. 

No 1916. gada janvāra līdz maijam mācījies Pāvila karaskolā Petrogradā, iedalīts 274. rezerves pulkā Taganrogā. Jūnijā pēc paša lūguma pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku bataljonu, decembrī pēc paša iniciatīvas ieradies 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. Par nopelniem 1917. gada 12. janvāra kaujā pie Ložmetējkalna apbalvots ar Annas ordeņa IV šķiru. Tā paša gada augustā pārcelts uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulku un piedalījies pēdējās kaujās Rīgas frontē, augustā pie Ikšķiles kritis vācu gūstā un Latvijā atgriezies 1918. gada decembrī. 

1918. gada 14. decembrī brīvprātīgi iestājies Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, dienējis Virsnieku rezerves (vēlāk Neatkarības) rotā. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 10. maijā “zem spēcīgas ienaidnieka ložmetēju uguns Kurzemē pie Butnaru mājām [virsleitnants] Mentelis ar vieglo ložmetēju aizvirzījās lielinieku labajā spārnā un no turienes atklāja pēkšņu, labi mērķētu uguni, tā atvieglodams Butnaru un stipri nocietinātās Ducmaņa skolas ieņemšanu. Pēc šo pozīciju zaudēšanas pretinieks bija spiests atstāt Saldu”. 

Par nopelniem kaujā pie Slokas 1919. gada 15. aprīlī paaugstināts par kapteini. Pēc Neatkarības rotas izvēršanas par bataljonu iecelts par tā adjutantu un palicis šajā amatā arī pēc bataljona pārformēšanas par 1. Liepājas kājnieku pulku. 1919. gada septembrī iecelts par 1. Kurzemes divīzijas štāba administratīvās daļas adjutantu, 1921. gadā – par operatīvās daļas adjutantu. Ilgāku laiku izpildījis divīzijas štāba priekšnieka pienākumus. 

Atvaļināts 1924. gada maijā. Zemkopis Vecauces Putnu mājās, aizsargu rotas komandieris. Mūža pēdējos gados darbojies kādā kredītiestādē Liepājā. 1926. gada 28. jūlijā Liepājā izdarījis pašnāvību. 

Marta Menteļa vārds iegravēts stēlā, kas uzstādīta Aucē, pieminot ar kādreizējo novadu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 348. lpp.; Latvis, Nr. 1443, 01.08.1926.; Cemety.lv.

Līgo pagasta Ušuru kapos LKOK Kārļa Melzoba individuāls apbedījums

Atrodas Līgo pagasta Ušuru kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Melzobs. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Melzobs dzimis 1893. gada 25. februārī Vecgulbenē, Draudzes skolas izglītība. Telefona līniju mehāniķis, elektromontieris. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis Baltijas jūras flotē. Beidzis jūras artilērijas mācību nodaļu, ieskaitīts uz karakuģa “Poltava”. Piedalījies jūras kaujās, apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru, Annas medaļu, vecākais unteroficieris. 1919. gada sākumā īsu laiku mobilizēts Sarkanajā armijā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 2. jūnijā Jaungulbenē, 6. Rīgas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem, paaugstināts par virsseržantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 4. novembrī Rīgas rajonā pie Dammes muižas, “kad intensīva artilērijas uguns sagrāva mūsu telefona sakaru līnijas, Melzobs sakarus atjaunoja, tā būtiski atvieglojot Dammes muižas un Anniņmuižas ieņemšanu”. 

Atvaļināts 1921. gadā. Jaunsaimnieks Jaungulbenes pagasta “Abraviešos”. Miris 1962. gada 17. augustā Jaungulbenē. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 347. lpp.

Rugāju pagasta Stāmeres kapos LKOK Staņislava Meļņa individuāls apbedījums

Atrodas Rugāju pagasta Stāmeres kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Staņislavs Melnis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Staņislavs Melnis dzimis 1890. gada 2. oktobrī Rugāju pagastā. Zemkopis. 

1911. gadā iesaukts Krievijas armijā, Pirmā pasaules kara sākumā iedalīts 31. Sibīrijas strēlnieku pulkā. 1917. gada sākumā pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulku, augustā tā rindās piedalījies kaujās pie Rīgas. Apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 1. jūnijā, Latgales partizānu pulka sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 9. janvārī Latgalē pie Jorsovas sādžas seržants Melnis “spēcīgā ugunī devās uz šo sādžu izlūkos un atgriezās ar precīzām ziņām par ienaidnieka spēku izvietojumu, tā lielā mērā sekmēdams sādžas ieņemšanu”. 

Atvaļināts 1920. gada 5. augustā. Dzīvojis Rugāju pagasta Medņu sādžā. No 1931. gada jaunākais uzraugs Rīgas Centrālcietumā. Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gadā no darba atlaists. 1941. gada novembrī atgriezies Rugāju pagasta “Upeslīčos”, amatnieks. Miris 1947. gadā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 347. lpp.