Rīgas Pļavnieku kapos LKOK Kazimira Pavilaiša individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pļavnieku kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kazimirs Pavilaitis. Precīza apbedījuma vieta nav zināma. 

Vēsturiska atkāpe. Kazimirs Pavilaitis dzimis 1900. gada 8. februārī Jelgavā, lietuvietis. Beidzis trīs klases pilsētas skolā, mācījies par elektromontieri, arī par grāmatsējēju. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā brīvprātīgi aizgājis no Jelgavas kopā ar 45. Sibīrijas strēlnieku pulku. Vēlāk ieskaitīts 33. artilērijas haubiču divizionā, piedalījies kaujās Karpatos un Rumānijas frontē. Apbalvots ar Jura medaļu un Jura krusta IV šķiru. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 20. decembrī Jelgavā Atsevišķajā jātnieku nodaļā, pēc tam ieskaitīts 1. Latvijas baterijā. Pēc Rīgas atbrīvošanas pārcelts uz 1. bruņoto divizionu, bruņuautomobiļa “Kurzemnieks” artilērists. Piedalījies pirmajās kaujās pret bermontiešiem, 17. novembrī kontuzēts. Bruņuautomobiļu diviziona sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanā, paaugstināts par seržantu. Neatkarības kara noslēgumā dienējis Vidzemes artilērijas pulkā. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 8. oktobrī kaujā pie Dzilnas mācītājmuižas kareivis Pavilaitis, “izsūtīts no bruņuautomobiļa nodibināt sakarus ar 9. Rēzeknes kājnieku pulka karavīriem, spēcīgā ugunī sekmīgi veica savu uzdevumu, tā veicinādams šīs muižas atkarošanu”. 

Atvaļināts 1921. gada 1. decembrī. Dzīvojis Rīgā, elektromehāniķis. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā elektriķis rūpnīcā. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1977. gada 30. aprīlī Rīgā. 

Kazimira Pavilaiša vārds iegravēts vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Jelgavas Meža kapos, godinot pilsētā un novadā dzimušos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.).

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 392. lpp.; Cemety.lv.

Drabešu pagasta Vanagu kapos LKOK Bernharda Pavasara individuāls apbedījums

Atrodas Drabešu pagasta Vanagu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Bernhards Pavasars. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Bernhards Pavasars dzimis 1893. gada 11. martā Drabešu pagastā. Pagastskolas izglītība. Zemkopis. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā, piedalījies kaujās Karpatos, kur ievainots un kritis gūstā. 1918. gada oktobrī atgriezies Latvijā, īsu laiku dienējis Sarkanajā armijā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 11. oktobrī, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 20. novembrī Kurzemē pie Pikšu mājām kareivis Pavasars “kaujā tika ievainots, bet neatstāja ierindu līdz kaujas beigām, tā sekmēdams mūsu uzvaru”. 

Atvaļināts 1921. gada 1. februārī. Zemkopis Kārļu pagasta “Akmeņlaužos”. Pagājušā gadsimta divdesmito gadu beigās pārcēlies uz Līgatnes pagasta “Jaunlečiem”, strādājis Meijātu kaļķu ceplī. Vēlāk pārcēlies uz Kārļu pagasta “Birztaliņām”, apkalpotājs Ieriķu stacijā. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis Cēsīs, mūža nogalē pensionārs. Miris 1970. gadā Zaubes slimnīcā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 392. lpp.

Rīgas Pirmajos Meža kapos simbolisks LKOK Jura Pārupa apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos. 

Dzimtas kapavietā uzstādīta piemiņas plāksne 1944. gada 23. jūlijā kritušajam Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Jurim Pārupam, kas patiesībā bija apglabāts brāļu kapos aiz Daugavpils pie Zemgales stacijas (sk.). Pie simboliskās kapavietas uzstādīta granīta piemiņas plāksne, kur zem krusta zīmes iekalts teksts: 

JURIS PĀRUPS
DZ. 29. III. 1899 RĪGA
KRITIS KAUJĀ AIZSTĀVOT DZIMTENI
23. VII. 1944 

Foto: 03.08.2019., Cemety.lv

Norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. Viņa vārds nav arī minēts nevienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.). 

Tikmēr 2003. gada decembrī Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģionāru pārapbedīšanas grupa Latvijas Nacionālo karavīru biedrības bijušā valdes priekšsēdētāja Edgara Skrejas vadībā, veicot pie Zemgales stacijas esošo brāļu kapu atrakšanu, starp citiem ekshumētajiem leģionāriem identificēja arī Jura Pārupa mirstīgās atliekas, kas 2004. gada 8. maijā tika pārapbedītas Lestenes brāļu kapos (sk.). Līdztekus individuālajai piemiņas plāksnei viņa vārds minēts Lestenes brāļu kapu piemiņas sienā, kā arī atsevišķajā piemiņas plāksnē Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas Otrā pasaules kara laikā krituši latviešu leģiona rindās, cīnoties pret lieliniekiem. 

Vēsturiska atkāpe. Juris Pārups dzimis 1899. gada 29. martā Rīgā. Ģimnāzijas izglītība. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 26. decembrī, Latviešu atsevišķās (Studentu) rotas sastāvā piedalījies cīņās pret lieliniekiem Kurzemē. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. maijā pie Piņķu muižas, “kur nocietinājušies lielinieki turēja zem lielgabalu un ložmetēju uguns mūsu spēkus, [dižkareivis] Pārups izvirzījās uz priekšu un ar patšauteni apklusināja ienaidnieka ložmetēju, tā dodams iespēju mūsu spēkiem izsist pretinieku no stipri nocietinātām pozīcijām. Šajā kaujā tika iegūti 2 lielgabali, vairāki ložmetēji u.c. trofejas.” 

1919. gada jūlijā pārcelts uz 1. Kurzemes divīzijas Sapieru bataljonu. 1920. gada martā pārcelts uz Autotanku divizionu un nozīmēts par ložmetēju vada komandieri. 

Atvaļināts 1921. gada 19. janvārī. Studējis tieslietas Latvijas Universitātē, pēc tam strādājis par Administratīvās daļas priekšnieku Nodokļu departamentā. Darbojies 5. Rīgas aizsargu pulka Sakaru bataljonā. Apbalvots ar Aizsargu Nopelnu krustu. 

Otrā pasaules kara laikā leitnanta (šturmfīrera) pakāpē dienējis 4. robežsargu pulkā, cīnījies Austrumu frontē, kur 1944. gada 23. jūlijā kaujā kritis. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 390. lpp.; Bauskas Dzīve, 02.08.2004.; Cemety.lv.

Mazozolu pagasta Līčkalniņa kapos nacionālā partizāna Kārļa Kvanta simbolisks apbedījums

Atrodas Mazozolu pagasta Līčkalniņa kapos. 

Piemiņas vieta atklāta 2019. gada 18. novembrī. To izveidojuši 1949. gada 9. oktobrī kritušā nacionālā partizāna Kārļa Kvanta dēls un meita, kas uzstādījuši melnā granītā darinātu stēlu. Tajā zem akmenī iekodinātās partizānu grupas fotogrāfijas iegravēts teksts: 

Uzņemts kinofilmā pēc foto
“Nezināmais karš”
Pretošanās kustības partizāniem
KĀRLIM KVANTAM un dalībniekiem
dz. 1905. g. – nošauts 1949. g. 9. okt. 

Par Brīvību un Latviju. 

Foto: 14.05.2020., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe: Kārlis Kvants dzimis 1905. gadā kādreizējā Cēsu apriņķa (tagad Ogres novada Mazozolu pagasta) “Jaunrozēs”. Pirms Otrā pasaules kara darbojies Aizsargu organizācijā. Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1946. gadā pievienojies nacionālajiem partizāniem. Sākotnēji bijis Roberta Grāvīša grupā, kas darbojās toreizējā Madonas apriņķa teritorijā. 1948. gada decembrī Kārlis Kvants kopā ar Alfrēdu Rempi atdalījās no Grāvīša grupas un izveidoja atsevišķu grupu. 1949. gada 9. oktobrī čekisti viņus aplenca. Nevienlīdzīgā kaujā Kvants krita. Viņa kapavieta nav zināma. 

2010. gada rudenī meklēšanas vienība “Zvaigzne” Laura Kalēja vadībā Meņģeles pagastā pie Sīļu mājām bijušajā frontes sektorā ierakuma malā atrada guļus stāvoklī zemē ieraktu 25 litru tilpuma piena kannu. Šajā apvidū bija darbojusies arī Kvanta nacionālo partizānu grupa. Uz kannas vāka bija ieskrāpēti iniciāļi “KK”, (Kārlis Kvants). Kannā atradās vairāki labi saglabājušies sadzīves priekšmeti, kā arī daļēji bojāta fotofilmiņa, kas bija ievietota vācu armijas signālraķetes alumīnija čaulā. Šo atradumu, kā arī uzietajā fotofilmiņā esošo uzņēmumu kopijas meklēšanas vienības “Zvaigzne” valdes loceklis Ivo Kapkalns 2016. gadā nodeva Latvijas Okupācijas muzejam. Viens no šiem fotoattēliem izmantots arī piemiņas stēlā Līčkalniņa kapos. 

2022. gada aprīlī Kārļa Kvanta vārdā pārdēvēta viena no Ogres ielām, kas vēl ilgu laiku pēc neatkarības atjaunošanas bija nesusu komunistiskās okupācijas laikā tai piešķirto lielinieku karavadoņa Jāņa Fabriciusa vārdu. 

Avoti: Latvijas Okupācijas muzeja apkārtraksts, Nr. 43, 2017. gada vasara, 10. lpp.; ogresnovads.lv.; Cemety.lv.

Rīgas Jaunciema kapos LKOK Jēkaba Pareļa individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Jaunciema kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jēkabs Parelis (Parels). Pie kapa uzstādīta neregulāras formas granīta piemiņas plāksne, kur iekalts teksts: 

PARELIS
JĒKABS
1900 – 1993
PARELE
MINNA
1895 – 1976 

Foto: 24.08.2022., Cemety.lv

Norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Vēsturiska atkāpe. Jēkabs Parelis dzimis 1900. gada 6. oktobrī Lietuvā. Pagastskolas izglītība. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 3. oktobrī, 1. Liepājas kājnieku pulka sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 6. janvārī Latgalē pie Makužu sādžas izlūkgājienā ienaidnieka aizmugurē kareivis Parelis “ar piepešu ložmetēja uguni izraisīja lieliniekos paniku un piespieda tos bēgt, atstājot mūsu rokās lielgabalu un karamateriālus”. 

Atvaļināts 1922. gada 18. janvārī. Dzīvojis Rīgā, strādājis Rīgas biržas ogļu noliktavā, atslēdznieks. Miris 1993. gada 27. septembrī Rīgā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 389. lpp.; Cemety.lv.

Barkavas kapos LKOK Pāvila Paļuna individuāls apbedījums

Atrodas Barkavas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pāvils Paļuns (Paļeļuns). Par apbedījuma stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Pāvils Paļuns dzimis 1892. gada 15. augustā toreizējā Bauskas apriņķa Kilimskas pagastā (tagad Lietuvas teritorijā), lietuvietis. 

1913. gada novembrī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 29. Sibīrijas strēlnieku pulkā, Pirmā pasaules kara laikā piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 1916. gada septembrī kritis vācu gūstā, no tā atgriezies 1918. gada decembrī. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 19. jūnijā, ieskaitīts Malienas bataljonā (vēlāk 1. Liepājas kājnieku pulka II bataljons). Paaugstināts par seržantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 25. novembrī Latgalē Bērzpils pagastā kaprālis Paļuns “pirmais uzbruka lielinieku lauksardzei Svētiņu sādžā, pārsteidza to un bez pretošanās sagūstīja 8 sarkanarmiešus”. 

Atvaļināts 1922. gada 28. aprīlī. Jaunsaimnieks Saikavas pagasta “Tanslavās”. Miris 1975. gada 10. septembrī. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 389. lpp.

Dzērbenes Jaunajos kapos LKOK Valdemāra Pālena individuāls apbedījums

Atrodas Dzērbenes Jaunajos kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Valdemārs (Voldemārs) Pālens. Par apbedījuma stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Valdemārs Pālens dzimis 1897. gada 24. jūlijā toreizējā Nēķenes (tagad Taurupes) pagastā zemkopja ģimenē. Atslēdznieks. 

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna un pie Rīgas 1917. gada augustā, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. Pēc tam pārcelts uz 12. armijas ieroču darbnīcām. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 17. jūnijā Dzērbenē, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem, paaugstināts par dižkareivi. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 4. un 5. novembrī, “kad vācu desants ieņēma Bulduru tiltu un apdraudēja 3. Latgales divīzijas labo spārnu, [kareivis] Pālens viens no pirmajiem pār klaju lauku devās prettriecienā, tā sekmēdams ienaidnieka atsišanu”. 

Atvaļināts 1921. gada 15. aprīlī. Jaunsaimnieks Taurenes pagasta Brežģos, pagasta aizsargu nodaļas dalībnieks. Mūža nogalē slimojis. Miris 1946. gada aprīlī. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 387. lpp.