Atrodas Valmieras Pilsētas (Centra) kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ādams Mežs. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Ādams Mežs dzimis 1882. gada 13. aprīlī. Rencēnu pagastā. Vidējā izglītība. Zemkopis toreizējā Skulberģu (tagad Skaņkalnes) pagastā.
No 1905. līdz 1909. gadam dienējis 165. Maskavas kājnieku pulkā. Pirmā pasaules kara laikā iesaukts atkārtoti, dienējis 285. Mecenskas kājnieku pulkā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 20. februārī. 1.(4.) Valmieras pulka sastāvā piedalījies kaujās Ziemeļvidzemē pret lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 27. aprīlī Ķoņu pagastā leitnants Mežs “kopā ar četriem kareivjiem izveda no kaujaslauka tur palikušos munīcijas vezumus, tika no visām pusēm ielenkts, taču izlauzās cauri pretinieka rindām, neatstādams tiem kara laupījumu”.
1919. gada jūnijā iecelts par Limbažu pilsētas komandanta palīgu. No 1919. gada 20. oktobra līdz 1920. gada 1. februārim dienējis 8. Daugavpils kājnieku pulkā. No 1920. gada februāra līdz 1922. gadam 2. robežapsardzes pulka adjutants.
Atvaļināts 1922. gada 1. aprīlī. Piešķirta jaunsaimniecība Rencēnu pagasta Vāles pusmuižā.
Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gada novembrī izbēdzis no draudošā aresta, dzīvojis nelegāli līdz 1941. gada jūnija beigām, tad atgriezies savā saimniecībā. Atsākoties komunistiskajai okupācijā, izvairīdamies no represijām, dzīvojis Stalbes pagastā.
1951. gadā apcietināts. Tā dēvētās LPSR IeTK karaspēka kara tribunāls 1952. gada 22. augustā piesprieda Mežam 25 gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Atbrīvots 1956. gada 17. maijā no “Angarlaga”. Atgriezies Latvijā. Dzīvojis meitas ģimenē Burtnieku pagastā. Miris 1960. gada 22. decembrī.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 349.
lpp.