sestdiena, 2025. gada 11. oktobris

Valmieras Pilsētas kapos LKOK Ādama Meža individuāls apbedījums

Atrodas Valmieras Pilsētas (Centra) kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ādams Mežs. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Ādams Mežs dzimis 1882. gada 13. aprīlī. Rencēnu pagastā. Vidējā izglītība. Zemkopis toreizējā Skulberģu (tagad Skaņkalnes) pagastā. 

No 1905. līdz 1909. gadam dienējis 165. Maskavas kājnieku pulkā. Pirmā pasaules kara laikā iesaukts atkārtoti, dienējis 285. Mecenskas kājnieku pulkā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 20. februārī. 1.(4.) Valmieras pulka sastāvā piedalījies kaujās Ziemeļvidzemē pret lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 27. aprīlī Ķoņu pagastā leitnants Mežs “kopā ar četriem kareivjiem izveda no kaujaslauka tur palikušos munīcijas vezumus, tika no visām pusēm ielenkts, taču izlauzās cauri pretinieka rindām, neatstādams tiem kara laupījumu”. 

1919. gada jūnijā iecelts par Limbažu pilsētas komandanta palīgu. No 1919. gada 20. oktobra līdz 1920. gada 1. februārim dienējis 8. Daugavpils kājnieku pulkā. No 1920. gada februāra līdz 1922. gadam 2. robežapsardzes pulka adjutants. 

Atvaļināts 1922. gada 1. aprīlī. Piešķirta jaunsaimniecība Rencēnu pagasta Vāles pusmuižā. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gada novembrī izbēdzis no draudošā aresta, dzīvojis nelegāli līdz 1941. gada jūnija beigām, tad atgriezies savā saimniecībā. Atsākoties komunistiskajai okupācijā, izvairīdamies no represijām, dzīvojis Stalbes pagastā. 

1951. gadā apcietināts. Tā dēvētās LPSR IeTK karaspēka kara tribunāls 1952. gada 22. augustā piesprieda Mežam 25 gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Atbrīvots 1956. gada 17. maijā no “Angarlaga”. Atgriezies Latvijā. Dzīvojis meitas ģimenē Burtnieku pagastā. Miris 1960. gada 22. decembrī. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 349. lpp.

Auces Sniķerkalna kapos LKOK Marta Menteļa individuāls apbedījums

Atrodas Auces Sniķerkalna kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Marts Mentelis. Pie kapa uzstādīts tautiskā stilā darināts koka krusts, kurā iegrebts teksts: 

Lāčplēša ord. kav.
Marts Mentelis
 

Foto: 16.09.2016., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Marts Mentelis dzimis 1894. gada 7. decembrī Zvārdes pagastā. Izglītojies Liepājas komercskolā, 1914. gadā iestājies Maskavas komercinstitūta Ekonomikas nodaļā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, bijis spiests izglītību pārtraukt. 

No 1916. gada janvāra līdz maijam mācījies Pāvila karaskolā Petrogradā, iedalīts 274. rezerves pulkā Taganrogā. Jūnijā pēc paša lūguma pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku bataljonu, decembrī pēc paša iniciatīvas ieradies 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. Par nopelniem 1917. gada 12. janvāra kaujā pie Ložmetējkalna apbalvots ar Annas ordeņa IV šķiru. Tā paša gada augustā pārcelts uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulku un piedalījies pēdējās kaujās Rīgas frontē, augustā pie Ikšķiles kritis vācu gūstā un Latvijā atgriezies 1918. gada decembrī. 

1918. gada 14. decembrī brīvprātīgi iestājies Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, dienējis Virsnieku rezerves (vēlāk Neatkarības) rotā. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 10. maijā “zem spēcīgas ienaidnieka ložmetēju uguns Kurzemē pie Butnaru mājām [virsleitnants] Mentelis ar vieglo ložmetēju aizvirzījās lielinieku labajā spārnā un no turienes atklāja pēkšņu, labi mērķētu uguni, tā atvieglodams Butnaru un stipri nocietinātās Ducmaņa skolas ieņemšanu. Pēc šo pozīciju zaudēšanas pretinieks bija spiests atstāt Saldu”. 

Par nopelniem kaujā pie Slokas 1919. gada 15. aprīlī paaugstināts par kapteini. Pēc Neatkarības rotas izvēršanas par bataljonu iecelts par tā adjutantu un palicis šajā amatā arī pēc bataljona pārformēšanas par 1. Liepājas kājnieku pulku. 1919. gada septembrī iecelts par 1. Kurzemes divīzijas štāba administratīvās daļas adjutantu, 1921. gadā – par operatīvās daļas adjutantu. Ilgāku laiku izpildījis divīzijas štāba priekšnieka pienākumus. 

Atvaļināts 1924. gada maijā. Zemkopis Vecauces Putnu mājās, aizsargu rotas komandieris. Mūža pēdējos gados darbojies kādā kredītiestādē Liepājā. 1926. gada 28. jūlijā Liepājā izdarījis pašnāvību. 

Marta Menteļa vārds iegravēts stēlā, kas uzstādīta Aucē, pieminot ar kādreizējo novadu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 348. lpp.; Latvis, Nr. 1443, 01.08.1926.; Cemety.lv.

trešdiena, 2025. gada 8. oktobris

Līgo pagasta Ušuru kapos LKOK Kārļa Melzoba individuāls apbedījums

Atrodas Līgo pagasta Ušuru kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Melzobs. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Melzobs dzimis 1893. gada 25. februārī Vecgulbenē, Draudzes skolas izglītība. Telefona līniju mehāniķis, elektromontieris. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis Baltijas jūras flotē. Beidzis jūras artilērijas mācību nodaļu, ieskaitīts uz karakuģa “Poltava”. Piedalījies jūras kaujās, apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru, Annas medaļu, vecākais unteroficieris. 1919. gada sākumā īsu laiku mobilizēts Sarkanajā armijā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 2. jūnijā Jaungulbenē, 6. Rīgas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem, paaugstināts par virsseržantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 4. novembrī Rīgas rajonā pie Dammes muižas, “kad intensīva artilērijas uguns sagrāva mūsu telefona sakaru līnijas, Melzobs sakarus atjaunoja, tā būtiski atvieglojot Dammes muižas un Anniņmuižas ieņemšanu”. 

Atvaļināts 1921. gadā. Jaunsaimnieks Jaungulbenes pagasta “Abraviešos”. Miris 1962. gada 17. augustā Jaungulbenē. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 347. lpp.

Rugāju pagasta Stāmeres kapos LKOK Staņislava Meļņa individuāls apbedījums

Atrodas Rugāju pagasta Stāmeres kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Staņislavs Melnis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Staņislavs Melnis dzimis 1890. gada 2. oktobrī Rugāju pagastā. Zemkopis. 

1911. gadā iesaukts Krievijas armijā, Pirmā pasaules kara sākumā iedalīts 31. Sibīrijas strēlnieku pulkā. 1917. gada sākumā pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulku, augustā tā rindās piedalījies kaujās pie Rīgas. Apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 1. jūnijā, Latgales partizānu pulka sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 9. janvārī Latgalē pie Jorsovas sādžas seržants Melnis “spēcīgā ugunī devās uz šo sādžu izlūkos un atgriezās ar precīzām ziņām par ienaidnieka spēku izvietojumu, tā lielā mērā sekmēdams sādžas ieņemšanu”. 

Atvaļināts 1920. gada 5. augustā. Dzīvojis Rugāju pagasta Medņu sādžā. No 1931. gada jaunākais uzraugs Rīgas Centrālcietumā. Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gadā no darba atlaists. 1941. gada novembrī atgriezies Rugāju pagasta “Upeslīčos”, amatnieks. Miris 1947. gadā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 347. lpp.

svētdiena, 2025. gada 5. oktobris

Smiltenes luterāņu kapos LKOK Jāņa Mekša individuāls apbedījums

Atrodas Smiltenes luterāņu kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Mekšs (Mekše). Uzstādīta kopīga granītā darināta, neregulāras formas piemiņas plāksne. Nekādas norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Foto: 01.11.2018., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Jānis Mekšs (Mekše) dzimis 1890. gada 15. jūlijā Smiltenes pagastā. Pamatskolas izglītība. Zemkopis Smiltenes un Blomes pagastos. 

Pirmā Pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, sākotnēji dienējis Brestļitovskas gvardes pulkā, bet no 1915. gada 15. decembra līdz 1918. gada februārim – latviešu strēlnieku formējumos. Piedalījies kaujās. Apbalvots ar Jura krusta II, III un IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 6. jūnijā, 2.(5.) Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret landesvēru, bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 21. jūnijā Jaunraunas tuvumā, “kad mūsu daļas bija spiestas atkāpties, [seržants] Mekšs kā vada komandieris stiprā apšaudē palika savā vietā un noturēja pozīcijas, līdz mūsējie bez sevišķiem zaudējumiem bija pārgājuši uz jaunām pozīcijām”. 

Atvaļināts 1920. gada 30. septembrī. Zemkopis toreizējā Bieriņu pagastā, dzīvojis Jelgavā, strādnieks. 30. gadu beigās pārcēlies uz dzīvi Rīgā, strādājis a/s “Vairogs”. 1944. gada rudenī atgriezies Smiltenes pagasta Kaiku mājās, zemkopis. Miris 1948. gada 25. oktobrī. 

Jāņa Mekša vārds iegravēts arī piemiņas plāksnē, kas uzstādīta pie pieminekļa Latvijas Neatkarības karā kritušajiem smilteniešiem, pieminot ar Smiltenes novadu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.).

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 346. lpp.; Cemety.lv.

Valmieras Kocēnu kapos LKOK Pētera Meijera individuāls apbedījums

Atrodas Valmieras Kocēnu kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Meijers. Pie kapa iesarkanā granītā darināta piemiņas plāksne. Nekādas norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Foto: 09.09.2019., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Meijers dzimis 1890. gada 27. aprīlī Limbažos. Zemkopis kādreizējā Bieriņu pagastā. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 63. kājnieku rezerves pulkā. No tā pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kurā dienējis līdz Pirmā pasaules kara beigām. Par nopelniem kaujā pie Ikšķiles 1917. gada augustā apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada septembrī Rīgā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 1. novembrī Rīgas apkārtnē Strēļu māju rajonā dižkareivis Meijers, “būdams pirmais numurs pie ložmetēja, ar dažiem kareivjiem šīs mājas apgāja un mūsējo uzbrukuma laikā ar niknu uguni apturēja ienaidnieka palīgspēku ierašanos. Palika savā vietā līdz kaujas beigām un sekmēja 2 ložmetēju u.c. trofeju ieguvi”. 

Atvaļināts 1920. gada augustā. Dzīvojis Rīgā, strādnieks. Piešķirta jaunsaimniecība Kocēnu pagasta “Ezerkalnos”. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis turpat, strādājis tā dēvētajā vietējā kolhozā (kolektīvajā saimniecībā), kas bija nosaukts lielinieku vadoņa Ļeņina vārdā. Miris 1951. gada 22. februārī. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 345. lpp.; Cemety.lv.

svētdiena, 2025. gada 28. septembris

Ogresgala pagasta Ciemupes kapos LKOK Oskara Matīsa individuāls apbedījums

Atrodas Ogresgala pagasta Ciemupes kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Oskars Matīss. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Oskars Matīss dzimis 1897. gada 3. martā toreizējā Vecgulbenes pagastā zemkopja ģimenē. 

Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada janvārī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā, kura rindās palicis līdz 1918. gada februārim. Apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 3. jūnijā, 4. Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem un bermontiešiem, paaugstināts par kaprāli. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. novembrī dižkareivis Matīss “brīvprātīgi devās izlūkgājienā uz Mežotnes muižu, ievāca ziņas par tur esošajiem bermontiešiem, izpētīja to aizsardzības līnijas un iegūtās ziņas nodeva rotas komandierim. Pateicoties tam, muiža tika ieņemta, iegūta lidmašīna, divi ložmetēji u.c. trofejas”. 

Atvaļināts 1921. gada 1. aprīlī. Zemkopis Ogresgala pagasta “Priežkalnos”. Tur dzīvojis arī atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā. Miris 1978. gada 7. februārī. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 341. lpp.; timenote.info/lv.