Rīgas Lielajos kapos LNK kritušā LKOK Herberta Miltus individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Lielajos kapos. 

Apglabāts 1919. gada 21. oktobrī kritušais 9. Rēzeknes kājnieku pulka 7. rotas virsseržants Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Herberts Miltus. Precīza apbedījuma vieta nav zināma. 

Vēsturiska atkāpe. Herberts Miltus dzimis 1900. gada 24. jūnijā Liezeres pagastā. Beidzis latviešu izglītības biedrības vīriešu reālskolu (vēlākā Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija), iestājies augstskolā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada jūnijā, ieskaitīts Rīgas Skolnieku bataljonā (vēlāk Kara ministrijas apsardzības bataljons, Atsevišķās latviešu (Baloža) brigādes 7. atsevišķais bataljons), augustā kopā ar savu vienību pārcelts uz jaunformējamo 9. Rēzeknes kājnieku pulku. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 21. oktobrī pie Bolderājas kāpām “stiprā ienaidnieka ugunī Miltus ar savu vadu drosmīgi lauzās uz priekšu, lai ieņemtu izdevīgākas pozīcijas, taču pats šajā triecienā krita no ienaidnieka lodes”. 

Saskaņā ar vecāku sēru sludinājumu laikrakstā “Jaunākās Ziņas” Herberts Miltus 9. novembrī apbedīts Rīgas Lielajos kapos. Tajā pašā laikā tā brīža presē Herberts Miltus minēts starp kritušajiem, kas 12. novembrī apglabāti Rīgas Brāļu kapos, tomēr Brāļu kapu reģistrā viņa vārda nav.

Papildināts: 15.03.2026. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 355. lpp.; Valnovskis, H. Mūsu skolas jaunatne Brīvības cīņās. Rīga: Grāmatu zieds, 1938. 13. lpp.; Jaunākas Ziņas, Nr. 137, 07.11.1919.; Nr. 140, 11.11.1919.

Pie Seces pamatskolas piemiņas zīme lielinieku terora upuriem un nacionālajiem partizāniem

Atrodas Pie Seces pamatskolas. GPS 56.558608, 25.399303 

Piemiņas zīmes izveidošanas ierosinātājs bija trimdā ASV dzīvojošais bijušais secietis Arturs Pormalis. Ideju atbalstīja arī Seces pagasta padome, bet tās īstenošanu uzņēmās pensionētā skolotāja Vija Gerharde, kas izstrādāja arī piemiņas zīmes metu. Sākotnēji bija iecerēts piemiņas zīmi uzstādīt pie baznīcas, bet 2004. gada pavasarī tika pieņemts lēmums to novietot pie pamatskolas. Piemiņas zīme atklāta 2004. gada 20. augustā. Tā sastāv no divām granīta stēlām, ko darinājis akmeņkalis Modris Stiliņš. Kreisajā stēlā iekalts teksts: 

PIEMIŅA SECIEŠIEM –
KOMUNISTISKĀ TERORA
UPURIEM – 

NOŠAUTIEM
NOMOCĪTIEM
AIZVESTIEM
1941. – 1949. 

ESI UZTICĪGS LĪDZ NĀVEI
TAD ES TEV DZĪVĪBAS
VAINAGU DOŠU 

Savukārt labajā stēlā iekalts teksts: 

1941. GADA 14. JŪNIJĀ
JĀNIS ČŪDERS        JĀNIS PORMALIS
PAULIS LAIVIŅŠ    ALFRĒDS RIKMANIS
JĀNIS LAPIŅŠ          PĒTERIS ŠVEHS 

NACIONĀLIE PARTIZĀNI
RAIMONDS ČAKSTE          PAULIS PORMALIS
ĻEVS KAKTIŅŠ       JĀNIS REIHMANIS
JĀNIS KALNIŅŠ 

1949. GADA 25. MARTĀ
NO SECES IZVESTI 105 CILVĒKI
MĪLE ANCELĀNE   PĒTERIS PUMPĀNS
REINIS BUMBIERIS            PĒTERIS PUSVĀCIETIS
KARLĪNE ELKSNĪTE          MINNA REZOVSKIS
PĒTERIS EZEROSIS            HILDA RIKMANIS
EDA KALĒJS            JĀNIS UĻUKS
MĀRTIŅŠ KĀRLIETIS        PĒTERIS VĪTOLS
JĀNIS PODSKOČIJS            MADE GALVIŅA
MIRUŠI IZSŪTĪJUMĀ 

1944. – 1949.
JĀNIS DĀBOLIŅŠ   VOLDEMĀRS KVĀLS
UN VĒL CITI NEZINĀMI 

Piemiņas zīmes izgatavošana un uzstādīšana izmaksāja 1000 latu, kas tikta segti ar pašvaldības līdzekļiem un ziedojumiem. 

Avoti: Staburags, 27.04.2004.; Latvija Amerikā, Nr. 37, 18.09.2004.

Seces meža Druvenieku apgaitā baltais krusts pie Pormaļu nacionālo partizānu grupas bijušā bunkura

Atrodas Seces pagastā Seces meža Druvenieku apgaitā. 

Uzstādīts 1993. gadā vietā, kur atradās brāļu Pormaļu vadītā nacionālo partizānu grupas “Vilkači” bunkurs. 

Par piemiņas zīmes pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Pieminot Pormaļu grupu, deviņdesmito gadu sākumā uzstādīts piemiņas akmens arī Mazzalves pagasta Irbēs (sk.). Paula Pormaļa un vairāku citu viņa grupas dalībnieku vārdi iekalti arī piemineklī lielinieku terora upuriem un nacionālajiem partizāniem pie Seces pamatskolas (sk.). 

Avots: Brīvā Latvija, Nr. 42, 07.11.1998.