Sējas pagasta Stēderes kapos LKOK Jāņa Bāliņa individuāls apbedījums

Atrodas Sējas pagasta Stēderes kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Bāliņš. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Bāliņš dzimis 1888. gada 18. martā toreizējā Pabažu pagastā lauksaimnieka ģimenē. Beidzis pilsētas skolu, pēc tam Priekuļu zemkopības skolu. Lauksaimnieks Pabažu pagasta “Ķeģos”. 

Pirmā pasaules kara priekšvakarā 1914. gada jūlijā iesaukts Krievijas armijā, ieskaitīts 485. Viļņas kājnieku družīnā. 1915. gada decembrī beidzis Pleskavas praporščiku skolu, iegūstot praporščika pakāpi, turpinājis dienestu tajā pašā vienībā, piedalījies kaujās Viļņas rajonā. 1917. gada maijā paaugstināts par podporučiku. Demobilizēts 1918. gada februārī. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 24. maijā Rīgā virsleitnanta pakāpē, dienējis Latvieši atsevišķās (Baloža) brigādes rezerves bataljonā, vēlāk rotas komandieris 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā. 1919. gada novembrī paaugstināts par kapteini, no 1920. gada 1. februāra pulka saimniecības priekšnieks. Maijā piešķirta pulkveža-leitnanta pakāpe. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 16. novembrī Bauskas virzienā Bāliņš “ar savu rotu izlauzās cauri vairākām pretinieka ķēdēm un straujā triecienā izsita bermontiešus no Jaunsaules muižas, iegūdams daudz trofeju; otrā dienā pie Bauskas uzbruka pārspēkā esošiem vāciešiem un pirmais ielauzās Bauskas stacijā, kur atkal ieguva bagātīgas trofejas”. 

Pēc Neatkarības kara pulka saimniecības vadītājs. 1923. gadā beidzis virsnieku kursus, bet 1928. gadā – bataljona komandieru kursus un iecelts par bataljona komandieri. No 1929. līdz 1930. gadam bijis piekomandēts Galvenajai intendantūras pārvaldei. No 1934. gada atkal 4. Valmieras kājnieku pulka saimniecības priekšnieks. 1937. gadā atvaļināts pēc paša vēlēšanās. 

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru. 

No 1937. līdz 1940. gadam Pabažu pagasta vecākais. Pirmajā komunistiskās okupācijas periodā no 1940. līdz 1941. gadam ķīmijas skolotājs vietējā pamatskolā. 

Sākoties nacistiskās Vācijas un PSRS karam, 1941. gada vasarā uzņēmies Pabažu pagasta pašaizsardzības grupas vadību. Nacistiskās okupācijas laikā no 1941. gada jūlija līdz 1944. gadam atkal ieņēmis Pabažu pagasta vecākā amatu. 

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, no 1944. gada līdz 1945. gadam Rīgas apriņķa kara komisariāta mācību punkta vadītājs. 1945. gada 26. janvārī apcietināts. 1945. gada 23. oktobrī tā dēvētās LPSR IeTK karaspēka kara tribunāls piesprieda Bāliņam 10 gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Atradies ieslodzījumā tā dēvētajā Minlagā (koncentrācijas nometnē Intā, Komi), no kuras atbrīvots 1955. gada 1. jūlijā. 

Atgriezies Latvijā. Kolhoznieks Pabažu pagastā, traktorists zinātniskās pētniecības saimniecībā “Krimulda”, mūža nogalē pensionārs. Miris 1968. gada 5. janvārī Pabažos. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 55.-56. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 81. lpp.