Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos.
Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Augusts Arķis. Kopīgajā piemiņas plāksnē norādīts tikai viņa vārds un uzvārds, kā arī dzimšanas un nāves datums. Nekādas norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav.
Viņa vārds nav arī iegravēts nevienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.).
Vēsturiska atkāpe. Fridrihs Augusts Arķis dzimis 1889. gada 8. martā Slokā. Analfabēts. Zvejnieks, tvaika mašīnas mašīnists.
1911. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 19. Sibīrijas strēlnieku pulkā Aizbaikālā, 1912. gadā pārcelts uz 113. Staraja Rusas kājnieku pulku Liepājā. 1914. gada sākumā atvaļināts.
Pirmā pasaules kara priekšvakarā 17. jūlijā iesaukts atkārtoti, 255. Akermanas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās Polijā pie Mazuru ezeriem un Augustovas mežos. 1915. gada augustā pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk pulku). Piedalījies oktobra kaujās pie Slokas, cīnījies Nāves salā un Ziemassvētku kaujās. 1916. gada 14. maijā Nāves salā ievainots, taču palicis ierindā. 1916. gada 23. decembrī Tīreļpurvā ievainots atkārtoti. Paaugstināts par vecāko apakšvirsnieku. Apbalvots ar Jura krusta II, III, IV šķiru.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1915. gada 22. oktobrī kaujā pie Slokas 3. rotas vada komandieris Arķis ar 74 strēlniekiem “pirmais ielauzās vācu ieraukumos, iekaroja vāciešu aizsardzības pirmo līniju un noturēja ieņemtās pozīcijas līdz vakaram, ieguva trofejas”. Savukārt 1916. gada 13. februārī pie Ķekavas kopā ar 37 strēlniekiem “izgrieza eju vācu drāšu aizžogos, ielauzās pretinieka aizmugurē, ar rokasgranātām uzbruka blindāžai, iznīcināja vācu posteni un saņēma 3 gūstekņus”.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada decembrī, Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona sastāvā piedalījies cīņās pret lieliniekiem. Partizāns un izlūks Slokas apkārtnē. Pēc pilsētas atbrīvošanas palicis Slokas komandantūras dienestā, vēlāk pārcelts uz Rīgas komandantūru. Bermontiešu uzbrukuma dienās ieskaitīts 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. Pēc tam pārcelts uz Valdības pils komandantūru, virsseržants.
Atvaļināts 1921. gada februārī. Strādnieks Rīgas muitas artelī, pēc tam mašīnists akciju sabiedrībās “Lenta”. Fabrikā “Lenta” turpinājis strādāt arī atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā, meistars. Miris 1956. gada 8. septembrī.
Papildināts: 17.06.2024.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 48. lpp.; Latviešu strēlnieku saraksts: 1915 – 1917. I sēj., A-B-C. Sast. Hartmanis J. Rīga: Namejs Zeltiņš, 2023. 77. lpp.; Šēnbergs, M. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Latvijas Arhīvi, Nr. 3, 1999. gads, 108. lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru