Atrodas Sausnējas pagasta Liepkalnes kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Pētersons.
Vēsturiska atkāpe. Pēteris Pētersons dzimis 1894. gada 10. novembrī toreizējā Liepkalnes-Ozolu pagastā. Beidzis Mironova komercskolu Rīgā, trīs semestrus studējis Rīgas Politehniskajā institūtā.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada janvārī brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 1. artilērijas rezerves divizionā Lugā. Tā paša gada oktobrī beidzis Pāvila karaskolu Pēterburgā, atstāts skolā par kursu vadītāju. 1917. gada janvārī pārcelts uz 15. Tiflisas grenadieru pulku Rietumu frontē. Piedalījies kaujās, apbalvots ar Annas ordeņa II un III šķiru, kā arī ar Staņislava ordeņa III šķiru. Ievainots un kontuzēts. 1917. gada augustā pārcelts uz latviešu strēlnieku formējumiem. Līdz vācu okupācijai mācību komandas priekšnieks Rezerves latviešu strēlnieku pulkā Valmierā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 1. decembrī Rīgā. 1919. gada 8. janvārī palicis lielinieku ieņemtajā Jelgavā. No jauna armijā iestājies 1919. gada septembrī. Kā rotas komandieris 5. Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem. Paaugstināts par kapteini. 1920. gadā dažādos amatos 2. Vidzemes divīzijas štābā.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 21. novembrī Zemgalē, “kad pēc neveiksmīgiem nakts uzbrukumiem pie Garozas kroga 5. Cēsu kājnieku pulkā bija iestājies apjukums un atslābums, [virsleitnants] Pētersons ar savu rotu forsēja Lielupi, salauza ienaidnieka pretošanos, aizgāja 10 km tā aizmugurē un ieņēma Franksesavas muižu. Ar savu darbību deva bataljonam iespēju ieņemt stipri nocietināto Katrīnmuižu.”
Atvaļināts 1920. gada novembrī. Uzsācis darbu Finanšu ministrijas Kredīta departamentā, kur revidenta amatā strādājis līdz 1926. gadam. Turpinājis tautsaimniecības studijas Latvijas Universitātē. No 1929. gada vecākais grāmatvedis Latvijas Hipotēku bankā. Piešķirta jaunsaimniecība toreizējā Liepkalnes pagastā. Dzīvojis Rīgā, kur 1945. gada 28. novembrī miris.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 397. lpp.; Ērgļu Novada Ziņas, Nr. 11 (144), 2018. gada novembris, 1. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru