Atrodas Sakstagala Pauru kapos.
Tuvinieki uzstādījuši piemiņas plāksni komunistu koncentrācijas nometnē noslepkavotajam Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Jāzepam Kaļvam.
Vēsturiska atkāpe. Jāzeps (Jezups) Kaļva (Kalve) dzimis 1890. gada. 6. februārī Sakstagala pagasta Pauru ciemā. Beidzis Rēzeknes pilsētas skolu, pēc tam dzelzceļnieku skolu Veļikije Lukos. Zemkopis savās mājās.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada 1. oktobrī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 7. dzelzceļa bataljonā Galīcijā. 1916. gadā beidzis 2. Maskavas praporščiku skolu, ieskaitīts 207. Novobajazetas kājnieku pulkā. Tā sastāvā piedalījies kaujās pret Vāciju un Austriju kā rotas komandieris. Apbalvots ar Annas ordeņa III un IV šķiru, Staņislava ordeņa II un III šķiru. Krievu armijai sabrūkot, atgriezies mājās, kādu laiku dienējis arī pretlielinieciskajā Ziemeļarmijā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 18. oktobrī, tikko atbrīvojies no Ziemeļarmijas un ieradies Rīgā. 6. Rīgas kājnieku pulka sastāvā virsleitnanta pakāpē piedalījies kaujās pret bermontiešiem un 1920. gada sākumā pret lieliniekiem Latgalē. Paaugstināts par kapteini.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 10. novembrī, uzbrūkot no Zolitūdes pozīcijām uz Šampētera muižu, virsleitnants Kalve “kā vada komandieris rotas labajā spārnā zem ārkārtīgi spēcīga ienaidnieku spiediena neatkāpās, bet atsita vairākus pretuzbrukumus, aizgāja ienaidnieka aizmugurē un piespieda tam atkāpties. Sekodams bermontiešiem uz Šampēteri, no jauna uzsāka sīvu kauju, noturējās līdz citu mūsu spēku pienākšanai un ieņēma Šampētera muižu, piespiežot bermontiešus bēgt uz Torņakalnu; mūsu rokās krita daudz ložmetēju, kā arī munīcijas noliktava”.
Atvaļināts 1920. gada 18. jūnijā. Iestājies Iekšlietu ministrijas dienestā. Poļeščinas iecirkņa policijas priekšnieks. 1923. gadā Ludzas un Rēzeknes iecirkņa priekšnieka palīgs. 1927. gadā iecelts par Ludzas apriņķa priekšnieku. 3. Ludzas aizsargu pulka komandieris. 1934. gadā 14. Kuldīgas aizsargu pulka komandieris, 1935. gada sākumā 2. Ventspils aizsargu pulka komandieris. 1939. gadā 19. Abrenes aizsargu pulka komandieris, Abrenes apr. priekšnieks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Aizsargu Nopelnu krustu.
Komunistiskās okupācijas pirmajā gadā – 1941. gada 14. jūnijā – Ludzā apcietināts un deportēts uz PSRS teritoriju. Miris 1942. gada 9. aprīlī Vjatkas koncentrācijas nometnē.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 232.
lpp.; rezeknesnovads.lv, 11.11.2021.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru