Atrodas Krišjāņu pagasta Runcenes kapos.
Apbedīti lielinieku noslepkavotie nacionālie partizāni brāļi Antons un Staņislavs Pugači un Staņislavs Zelčs, kā arī viņu atbalstītāji Ksaverijs (Sakērijs), Rozālija un Virgīnija Pagači. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņu kapavietas iezīmētas ar baltiem krustiem.
Vēsturiska atkāpe. 1947. gada 21. novembrī “Pugačos”, kur šķūnī bija iekārtots nacionālo partizānu bunkurs, ieradās čekisti, kurus turp bija atvedis iepriekš sagūstītais partizāns Dauksts. Bunkurā tobrīd atradās mājas saimnieka dēli Antons un Staņislavs Pugači un viņu brālēns Staņislavs Zelčs. Cenšoties partizānus izsvēpēt no slēptuves, lielinieki šķūnim pielaida uguni. Divi no partizāniem iznāca no šķūņa un, atšaudoties ar rokas ložmetēju, mēģināja sasniegt mežu, taču krita no čekistu un istrebiķeļu (iznīcinātāju) jeb tā dēvēto strebuku lodēm. Trešais partizāns sadega dzīvs. Pēc tam lielinieki ar durkļiem degošajā šķūnī iedzina arī mājas saimnieku Ksaveriju Pugaču, viņa sievu Rozālija, kā arī meitas Virgīniju un Annu. Izglābties izdevās vienīgi Ainai, kas gan apdegusi no šķūņa izkļuvusi un dūmu aizsegā pa grāvi aizlīdusi līdz žagaru kaudzei. Noslepkavoto līķus lielinieki pametuši nozieguma vietā, kur tie nogulējuši divas nedēļas, līdz Augusts Roskošs un Anna Borkovska tos slepus apglabājuši kopējā kapā Runcenes kapos.
Par apbedījumu pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Noslepkavoto vārdi minēti piemiņas akmenī Tilžā, kas veltīts novada nacionālajiem partizāniem un to atbalstītājiem (sk.).
Avots: Avots: Barkovskis, J. Katram Sava vieta vēsturē. Grām.: Uz ežiņas
galvu liku: Traģiskās partizānu cīņas Latvijas mežos pēckara gados. [1.
grām.], sast. un red.: Kalvāns, A. Rīga: Daugava, 1993. 151.-155. lpp.˂154.-155.
lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru