Atrodas: Iepretī Plakanciema kapiem. GPS 56.772242, 24.110329
Atklāta 2015. gada 6. novembrī. Piemiņas akmenī iekalts teksts:
GODINOT
LATVIEŠU STRĒLNIEKU
PIRMO UZVARU
1915.GADA 29.OKTOBRĪ
Piemiņas zīme uzstādīta pēc latviešu strēlnieku vēstures pētnieka, atvaļinātā pulkveža Jāņa Hartmaņa iniciatīvas. Piemiņas akmeni pēc Ķekavas novada pašvaldības pasūtījuma darinājuši akmens apstrādes un restaurācijas uzņēmuma “Akmens apstrādes centrs AKM” meistari Guntis Pandars un Pēteris Zvaunis.
Vēsturiska atkāpe. 1915. gada oktobra sākumā vācu karaspēkam Plakaņu (tagad Plakanciema) rajonā bija izdevies pāriet Misas upes un tās labajā krastā izveidot priekštilta nocietinājumus. Tikko uz fronti nosūtītā jaunsaformētā 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 1. rotai tika uzdots, pēc iespējas, traucēt vācu nostiprināšanos Misas labajā krastā, tādējādi apdraudot krievu frontes aizmuguri. Saskaņā ar 1. rotas komandiera poručika Frīdriha Brieža izstrādāto plānu naktī uz 29. oktobri (16. oktobri pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila), tikai nedēļu pēc ierašanās frontē, strēlnieki veiksmīgā uzbrukumā piespieda vāciešus atiet uz Misas kreiso krastu.
Latviešu strēlnieki kaujā zaudēja sešus kritušos – Juri Butenieku, Frici Ērmani, Rūdolfu Hofmani, Kristapu Krūmiņu, Jāni Nauri un Kirijanu Šnurovu, kas visitika apbedīti tikko iekārtotajos Rīgas Brāļu kapos. Vēl astoņi strēlnieki tika ievainoti. Divi – Jāzeps Brūveris un Jānis Skuja – no gūtajiem ievainojumiem vēlāk mira. Viņi attiecīgi apbedīti Pleskodāles kapos un Rīgas Brāļu kapos.
Savukārt vācieši kaujā zaudēja 31 kritušo un 45 ievainotos, bet 34 vācu karavīri krita gūstā. Trofejās latviešu strēlnieki ieguva ložmetēju un 35 šautenes.
Avoti: Ķekavas Novads, Nr. 11 (197), 10.11.2015.; aprinkis.lv, 06.11.2015.; Porietis, J. Strēlnieku leģendārās gaitas. Lincoln: Pilskalns, 1968. 53.-55. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru