Kazdangas pagasta Koreles kapos 2. PK kritušā Ādolfa Muzikanta individuāls apbedījums

Atrodas Kazdangas pagasta (agrāk Lažas pagasta) Koreles (Kareles, Kareļu) kapos. 

Apbedīts 280. Bolderājas policijas bataljona virsnieka vietnieks Ādolfs Muzikants, kas kritis (vai miris no ievainojuma) 1943. gada 4. martā Mušino sādžā Bihosovas rajonā tagadējās Baltkrievijas teritorijā. 

Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu nav. 

Vēsturiska atkāpe. Ādolfs Muzikants dzimis 1908. gada 4. jūnijā Lažas pagastā. Pēc vidējās izglītības iegūšanas 1929. gadā iestājās Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātē. Paralēli studijām strādājis Aizputes apriņķī par būvtehniķi, bet vēlāk par būvinženieri, bijis aizsargs. 

Komunistiskās okupācijas pirmā perioda noslēgumā apcietināts, taču laimīgā kārtā Muzikantam izdevies izbēgt un pievienoties nacionālajiem partizāniem. Pēc lielinieku padzīšanas Muzikants piedalījās kārtības dienesta organizēšanā Aizputē un apriņķī un vēlāk tika iecelts par Aizputes apriņķa policijas 1. iecirkņa priekšnieku. Vienlaikus ieņēmis dažādus sabiedriskus amatus – bijis, piemēram, vietējās brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks un draudzes valdes sekretārs. 

Kad 1943. gada janvārī speciāli nacistu rīkotajai operācijai “Ziemas burvība”, kas tika rīkota tagadējās Baltkrievijas teritorijā Osvejas (Asvejas) ezera apkārtnē komunistisko partizānu apkarošanai, formēja 280. Bolderājas policijas bataljonu, tā sastāvā iekļaujot policistus no visiem okupētās Latvijas apriņķiem, mobilizēts tika arī Muzikants. 

10. februārī bataljons tika nosūtīts uz Daugavpili, bet no turienes uz Bihosovas stacijas rajonu tagadējās Baltkrievijas teritorijā. Pirmajā lielākajā bataljona sadursmē ar komunistiskajiem partizāniem Muzikants tika nāvīgi ievainots. 

1. piezīme. Izdevuma “Latviešu kaŗavīrs otra pasaules kaŗa laikā” 2. sējumā, domājams, kļūdaini apgalvots, ka Muzikants apglabāts Indrā (sk.), taču, iespējams, ka notikusi pārapbedīšana. 

2. piezīme. Ādolfa Muzikanta vārds iekalts arī Lestenes brāļu kapu (sk.) sienā, taču tur, tāpat kā izdevuma “Latviešu kaŗavīrs otra pasaules kaŗa laikā” 10. sējumā, kļūdaini norādīts, ka viņš kritis 1944., nevis 1943. gadā. 

Avoti: Latviešu kaŗavīrs otra pasaules kaŗa laikā. 2. sēj. Red. Freivalds, O. Västerås: Daugavas vanagu Centrālā valde, 1972. 262.-263. lpp.; Latviešu kaŗavīrs otra pasaules kaŗa laikā. 10. sēj. Red. Bērziņš, A. Toronto: Daugavas vanagu Centrālā valde, 1989. 187.; Kurzemes Vārds, Nr. 58, 10.03.1943; Kurzemes Vārds, Nr. 64, 17.03.1943.; Tēvija, Nr. 66, 19.03.1943.