Rožkalnu pagastā piemiņas zīme Jāņa Vanaga nacionālo partizānu grupas bojāejas vietā

Atrodas Rožkalnu pagastā Krievu (Jersikas) purva “Olūtneicā” (“Avotnīcā”). 

Sākotnēji vietā, kur 1948. gada 22. aprīlī tika noslepkavots Latvijas Tautas sargu (partizānu) apvienības 2. divīzijas operatīvās daļas adjutants un divīzija štāba rotas komandieris Jānis Vilcāns un seši viņa grupas dalībnieki, vietējie iedzīvotāji bija slepeni uzstādījuši krustu. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tur tika uzstādīts liels balti krāsots koka krusts. 

Savukārt 2013. gada 17. maijā te atklāts piemiņas akmens. Sašķeltā laukakmens labajā pusē iekalta krusta zīme un Latvijas Nacionālo partizānu apvienības nozīmes attēlojums, bet kreisajā – teksts ar 13 kritušo Vilcāna grupas cīnītāju vārdiem: 

LATVIJAS
TĒVZEMES SARGU
(PARTIZĀNU) APVIENĪBAS CĪNĪTĀJIEM
KRITUŠIEM 

1948. g. aprīlī VĀRKAVAS PAG.
EDVARDS ZARĀNS                                    1927.
ALEKSANDRS PURVIŅŠ                           1930.
BRONISLAVS LAZDĀNS “BLEIGZNE”  1925.
1948. g. 25. aprīlī “AVOTNĪCĀ” KRIEVU PURVĀ
JĀNIS VILCĀNS                  ALOIZS VILCĀNS   1931.   1951.
VILIS ĶEIRIS                       EVALDS GRAUDIŅŠ          1930.
ANDRIS CIŠS “LAUVA” 1924.
EDVARDS KĻAVINSKIS “ŪSAINS”
ANTONS GAVARS “ZVAIGZNE”
FRANCIS ONCKULIS “KRAUKLĪTS”
ALBERTS VILCĀNS                                               1926.
                                    JĀNIS UPENIEKS PREIĻU NOV. 1951. 

Vēsturiska atkāpe. Kopumā Jāņa Vilcāna grupā darbojās 18 vīri. Grupas bāze bija bunkurs, kurš 1945. gadā tika izbūvēts grūti pieejamajā Krievu purva “Olūtneicā” “Avotnīcā”. 1948. gada 22. aprīļa naktī čekas aģenti te miegā noslepkavoja septiņus grupas cīnītājus. Tie bija Andrejs Cišs, dzimis 1913. gadā, segvārds “Lauva” no Pūgaiņiem; Antons Gavars, dzimis 1909. gadā, segvārds “Zvaigzne” no Putkām; Ēvalds Graudiņš, dzimis 1929. gadā, no Rudzātiem; Vilis Ķeiris segvārds “Cimdiņš” no Dvietes; Eduards Kļavinskis, dzimis 1915. gadā, segvārdi “Vācietis” un “Ūsains” no Vilcāniem; Francis Onckulis, dzimis 1928. gadā, segvārds “Krauklītis” no Mačāniem un grupas komandieris Jānis Vilcāns, dzimis 1922. gadā, segvārdi “Skolotājs”, “Mazais” un “Vilks” no Šultēm. 

Saskaņā ar laikabiedru atmiņām, “nošautie partizāni pajūgā tika nogādāti līdz Neicenieku laipām. Pa laipām pāri Dubnai partizāni tika vilkti pa vienam, apsienot virvi ap kaklu. Jādomā, ka līdzīgā veidā nošautie vilkti no Olūtneicas (Avotnīcas) līdz purva malai. No Dubnas līdz Vārkavas (Upmalas) – Rožupes ceļam Pūgaiņos nošautie tika vesti pajūgā un nomesti ceļa malā. Pēc tam samesti no Līvāniem atbraukušajā kravas automašīnā, aizvesti uz Līvāniem. Līvānos, kā tas čekai pieņemts, izmesti tirgus laukumā apskatei un iedzīvotāju iebaidīšanai. Pēc vairākām dienām aizvesti uz Steķu silu un samesti kara laikā izraktajās tranšejās, kur viņi joprojām, izņemot Franci Onckuli, atdusas, un uz viņu kapavietas arī ir uzstādīta piemiņas plāksne (sk.). Dažas dienas vēlāk Franci Onckuli vecākā māsa Tekla un mātes brālis Pēteris Vilcāns naktī slepus izrok un zirga pajūgā, nomaskējot kā žagaru vezumu, pārved mājās Mačānos un aprok. Vēlāk F. Onckulis tiek pārapbedīts Vanagu jaunajos kapos (sk.).” 

Vietējie iedzīvotāji, noslepkavoto partizānu tuvinieki un draugi viņu bojāejas vietā uzstādījuši krustu, tuvējā kokā uzkārtas atrastās kritušo cepures. 

Pārējie “Vilcānu grupas” partizāni krituši citviet. Daļa no viņiem arī apbedīti Rožupes pagasta Steķu silā (sk.), kamēr citu atdusas vietas joprojām nav zināmas. 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 96., 106., 111.-112. lpp.; varkava.lv.