Zebrenes pagastā Īles nacionālo partizānu piemiņas vieta

Atrodas Zebrenes pagastā Zemgales mežsaimniecības Īles meža iecirknī. GPS 56.578862, 22.92487 

Iekārtota vietā, kur 1948/49. gada ziemā atradās Visvalža Brizgas (Kārļa Kraujas) vadītās latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu vienības bunkurs, kurš tika iznīcināts 1949. gada 17. martā notikušajā kaujā. 

1992. gada 18.jūlijā zemessargi kopā ar biedrību “Daugavas vanagi” un Latvijas vēstures izpētes darba grupu “Ziemeļblāzma”, piedaloties arī citu nacionāli noskaņoto organizāciju pārstāvjiem, ekshumēja čekistu saspridzinātajā bunkurā palikušās kritušo partizānu mirstīgās atliekas un tā paša gada 14. novembrī pārapbedīja Bēzes pagasta Virkus kapos (sk.).

1995. gada 23. aprīlī netālu no bunkura paliekām tika uzstādīts balts koka krusts, pie kura piestiprināta plāksnīte ar tekstu: “Šai vietā 1949. gada 17. martā, pārspēka ielenkti, savas dzīvības atdeva 15 Latvijas un Lietuvas partizāni.” 

1998. gada 23. oktobrī atklāts piemiņas akmens, ko pēc Kārļa Rīduža ierosmes dāvājuši Pērtas latvieši. Neregulāras formas granīta piemiņas zīmē iekalts teksts: 

TĒVZEME UN BRĪVĪBA –
SVĒTĀKIE DĀRGUMI VIRS
ZEMES
ĪLES NACIONĀLO PARTIZĀNU
/1945. – 17.03.1949./ PIEMIŅAI
PERTAS LATVIEŠI 

Piemiņas akmens uzstādīšanu organizējušas biedrības “Daugavas vanagi” un Latviešu nacionālo karavīru biedrības Dobeles nodaļas Laimoņa Ezergaiļa vadībā. 

2005. gada 5. oktobrī Latvijas Nacionālo partizānu apvienība atklāja jaunu “Balto krustu” un granīta piemiņas stēlu, kurā iekalts teksts ar kritušo partizānu vārdiem: 

PAR TEVI, TĒVU ZEME!
SAVAS GALVAS NOLIKA ŠAI MEŽA PAUGURĀ
1949. GADA 17. MARTĀ CĪŅĀ PRET ČEKAS KARASPĒKU
KĀRĻA KRAUJAS GRUPAS
LATVIEŠU UN LIETUVIEŠU NACIONĀLIE PARTIZĀNI 

JĀNIS BULS (dz. 1916.)
PĒTERIS KĻAVIŅŠ (dz. 1928.)
ĒRIKS BRUZIŅŠ (dz. 1930.)
ARNOLDS REIDE (dz. 1928.)
HARIJS JĀKOBSONS (dz. 1924.)
VOLDEMĀRS SILIŅŠ (dz. 1924.)
ARNOLDS GRAUDIŅŠ (dz. 1901.)
ALFRĒDS ŠĶĒLE (dz. 1923.)
BENEDIKTS PAVELAITIS (dz. 1915.)
JONAS RUTKUS (dz. 1925.)
ALFONS KRIŠČŪNS (dz. 1928.)
JONAS KRIŠČŪNS (dz. 1912.)
ANICETIS RUTKUS (dz. 1923.)
KLONIS (dz. 1917.)
KAZIS KRIŠČŪNS (dz. 1930.) 

Atsevišķu stēlā minēto kritušo vārdu rakstība atšķiras no tās, kas izmantota agrāk Virkus kapos uzstādītajā piemiņas akmenī (sk.). 

Līdztekus radās doma atjaunot saspridzināto bunkuru, kas tiek uzskatīts par lielāko Latvijā zināmo šāda veida partizānu mītni. Sākotnēji pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū bijušā bunkura aprises tika izliktas ar baļķiem, bet 1997. gadā pēc “Daugavas vanagu” Dobeles nodaļas iniciatīvas sadarbībā ar Īles un Zebrenes pagastu pašvaldībām, Īles mežsaimniecību un Dobeles zemessargiem Meža dienu talkas laikā tika uzsākti bunkura atjaunošanas darbi, vadoties pēc izdzīvojušā partizāna Modra Zihmaņa norādījumiem. Atjaunošanas darbos aktīvi iesaistījās arī Latvijas Nacionālo partizānu apvienība un apvienība “Visu Latvijai”. Bunkura atjaunošanas darbi tika pabeigti līdz Īles kaujas 60. gadadienai, un tas tika svinīgi iesvētīts 2009. gada 17. martā. 

Tomēr atjaunotā bunkura sienas drīzumā sāka iegrūt, un ar akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” atbalstu tika veikta atkārtota bunkura rekonstrukcija. Lai novērstu atkārtotu sienu iebrukšanu, jaunā bunkura replika būvēta uz dzelzsbetona pamatiem. 

Atjaunošanas darbi tika pabeigti 2013. gada rudenī un restaurētais bunkurs atkārtoti iesvētīts nākamā gada 17. martā. 

2015. gada 11. septembrī pie atjaunotā bunkura tika atklāta vēl viena Latvijas Nacionālo partizānu apvienības uzstādīta granīta piemiņas zīme. To veido pret stateniski pieminekļa pamatnē “iedurtu” zobenu atsliets apaļš vairogs, kuru ieskauj pa aploci iekalts teksts: 

NACIONĀLAJIEM PARTIZĀNIEM UN VIŅU ATBALSTĪTAJIEM 1948 – 1949 

Pieminekļa aizmugurē uz zobena asmens kreisās skaldnes iekalti Īles partizānu grupas locekļu vārdi: 

ĪLES
PARTIZĀNU GRUPAS
DALĪBNIEKI 

VISVALDIS BRIZGA
MODRIS ZIHMANIS
ĒRIKS BRAUZIŅŠ
JĀNIS BULS
GUNĀRS FOGELS
PRANAS GELAŽIUS
ARNOLDS GRAUDIŅŠ
REINIS HERCS
HARIJS JĀKABSONS
ALFONS KALNIŅŠ
PĒTERIS KĻAVIŅŠ
ALFONSSAS HRIŠČIŪNAS
JONAS KRIŠČIŪNAS
STASYS KRIŠČIŪNAS
JURIS KRUSTS
KAZYS LAZDAUSKAS
AUGUSTS LEGZDIŅŠ
ALFONS PINKOVSKIS
JĀNIS PINKOVSKIS
BENEDIKTAS POVILAITIS
ARNOLDS REIDE
ANICETAS RUTKUS
JONAS RUTKUS
VOLDEMĀRS SLILIŅŠ
ALFRĒDS ŠĶĒLE
ŽANIS STRAZDIŅŠ 

Savukārt vairoga otrā pusē iekalti komunistiskās okupācijas varasiestāžu notiesāto partizānu atbalstītāju vārdi: 

BALTIJAS KARA APGABALA
KARA TRIBUNĀLA TIESĀTIE
ĪLES PARTIZĀNU GRUPAS
ATBALSTĪTĀJI 

BIRUTA
BŪČIŅA-RODOVIČA
ELMĀRS BŪČIŅS
ARVĪDS BERGMANIS
GUNĀRS BERGMANIS
HELMUTS BERGMANIS
ILGA BERGMANE
JĀNIS BERGMANIS
JURIS BERGMANIS
KONSTANTĪNS
BERGMANIS
LEONĪDS BERGMANIS
MAIGA
BERGMANE-ŠTEINBERGA
VELTA BERGMANE
ŽANIS KREICBERGS
OLGA LOCA
BERTA LŪSE
ŽANIS PAUFLERS
JĀNIS REIDE
ELZA REIDE
ALBERTS SKUDRA
ALFRĒDS SMIĻĢIS
SKAIDRĪTE
SMIĻĢE-DANCE
ARVĪDS ŠNEIDERS
LIZETE ŠNEIDERE
FRICIS ZEIKMANIS

Šīs piemiņas zīmes idejas autore ir bijusī partizānu sakarniece Biruta Rodoviča, bet to darinājis akmeņkalis Voldemārs Kandevics. 

No 2019. gada 14. februāra piemiņas vieta iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta (pieminekļa aizsardzības uzskaites numurs 9261). 

Vēsturiska atkāpe. Nacionālo partizānu grupa, kas Dobeles apkārtnē darbojās Visvalža Brizgas (segvārds – “Kārlis Krauja”) vadībā, izveidojās 1947. gadā. 1948. gada oktobrī tai pievienojās deviņi lietuviešu nacionālie partizāni. Netālu no Īles, Zebrenes un Lielauces pagastu robežu sadures vietas partizāni pārziemošanai izbūvēja plašu bunkuru, kur arī aizvadīja 1948/49. gada ziemu. 

Tomēr bēdīgi slavenais čekas aģents Marģeris Vītoliņš okupācijas varasiestādēm uzrādīja bunkura atrašanās vietu, un 1949. gada 17. martā PSRS iekšlietu karaspēka vienības 760 vīru sastāvā bunkuru, kur tobrīd atradās 24 partizāni, ielenca. Triecienā pašam bunkuram piedalījās 120 31. pulka 1. rotas karavīri. Pēc sīvas kaujas, kas ilga vairākas stundas, 15 partizāni krita, bet deviņi bija spiesti padoties. 

Saskaņā ar komunistiskās okupācijas iestāžu oficiālajiem datiem kaujā kritis viens čekists, bet trīs guvuši ievainojumus. Taču izdzīvojušie partizāni uzskata, ka zaudējumi ienaidnieka pusē bijuši daudz lielāki. Tā M. Zihmanis izteicies, ka saskaņā ar dažām ziņām krituši 48 iekšlietu karaspēka karavīri. 

Uzbrukuma laikā Pats Krauja un divi viņa līdzgaitnieki bunkurā neatradās. Viņus okupācijas varasiestādēm izdevās izsekot tikai 1950. gada ziemā, kad partizāni uzturējās pie saviem atbalstītājiem Saldū (sk.).

Papildināts: 18.03.2021.

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 317.-319. lpp.; Latvijas nacionālo partizānu karš 1944-1956. Rīga: Preses nams, 1996. 442.-445. lpp.; Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 2, 2004. gada, 20.-23. lpp.; Latvijas Jaunatne, Nr. 156/157, 24.07.1992.; Neatkarīgā Cīņa, Nr. 97, 29.04.1995.; Laiks, Nr. 38, 13.05.1995.; Brīvā Latvija, Nr. 26, 05.07.1997.; Austrālijas Latvietis, Nr. 2428, 04.09.1998.; Brīvā Latvija, Nr. 42, 07.11.1998.; Austrālijas Latvietis, Nr. 2438, 27.11.1998.; LETA, 27.09.2005.; Latvija Amerikā, Nr. 30, 26.07.2008.; Latvija Amerikā, Nr. 13, 28.02.2009.; LSM.LV, 08.09.2015.; lvm.lv, 27.03.2015.; lvm.lv, 19.03.1919.; dobele.lv; Informācijas sistēma “Mantojums”.