Atrodas Litenes pagastā. GPS 57.169388, 27.020198
Piemiņas parks tiek veidots Latvijas armijas bijušajā vasaras nometnē, kur īsi pirms karadarbības sākuma starp nacistisko Vāciju un PSRS komunistiskās okupācijas varasiestādes izvērsa latviešu virsniecības iznīcināšanas operāciju.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā šis noziegums bija viens no rūpīgāk glabātajiem noslēpumiem, un bijušās nometnes vieta bija pamesta laika zobam un aizaugšanai ar mežu.
Tomēr pirmo piemiņas zīmi bijušās nometnes vietā vēl pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu otrajā pusē (1986. vai 1988.gadā) naktī slepus uzstādījuši Cēsu melioratori pēc Ērika Piņķeļa ierosmes. Tas bija laukakmens, kurā iekalta Dieva jeb Debesu zīme, zem kuras atveidota Māras zīme.
No kādreizējās nometnes ēkām saglabājušies vienīgi pamati.
Uz bijušās pirts pamatiem uzstādīts “Baltais krusts”, bet to priekšā novietots granīta piemiņas akmens, kurā iekalts teksts:
1941 G. JŪNIJĀ
LITENES NOMETNĒ SĀKĀS
LATVIEŠU VIRSNIEKU MOKU
UN IZNĪCĪBAS CEĻŠ
Vēl viena piemiņas zīme ir uzstādīta pie nometnes iebraucamā ceļa. Pie rupji apstrādāta laukakmens, kurš uzstādīts uz pamatnes, kas mūrēta no mazākiem laukakmeņiem, piestiprināta granīta plāksne, kurā iekalts teksts:
LATVIJAS
ARMIJAS
LITENES
NOMETNES
VIETA
Turpinot piemiņas vietas labiekārtošanu saskaņā ar uzņēmuma “Vidzemes būvnieks” izstrādāto projektu, 2020.gada vasarā uzstādīti koka soli un informatīvie stendi, ierīkota ugunskura vieta, izveidots karoga masts ar skatu platformu.
Darbus finansējis Eiropas Lauksaimniecības Fonds lauku attīstībai (ELFLA), kas tam piešķīris 22 500 eiro. Savukārt Gulbenes novada pašvaldība šim mērķim kopumā atvēlējusi 11 592,51 eiro.
Neskatoties uz Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes iebildumiem, ar Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku atbalstu bijušajā nometnes vietā novietots arī prettanku lielgabals. Saskaņā ar Litenes pagasta pārvaldes priekšnieka Viļņa Lapiņa teikto šajā vietā arī vēsturiski esot bijusi ierīkota lielgabala pozīcija. Pašreizējais lielgabals gan nav identisks tiem ieročiem, kādi bija Latvijas armijas bruņojumā, sākoties Otrajam pasaules karam, tomēr šādi Čehijā septiņdesmitajos gados ražoti lielgabali nonāca armijas bruņojumā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
No 2010. gada 23. janvāra nometnes vieta iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta (pieminekļa aizsardzības uzskaites numurs 8711).
Vēsturiska atkāpe. Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gada 27. septembrī pārtrauca darboties Latvijas Kara ministrija, bet Latvijas armija tika pārveidota par Sarkanās armijas 24. teritoriālo korpusu. Vēl pirms 1941. gada jūnija tika apcietināti vairāk nekā 300 latviešu virsnieki, kareivji un instruktori. Daudzi no tiem tika noslepkavoti.
Jūnija sākumā 24. teritoriālais korpuss tika izvietots vasaras nometnēs – korpusa štābs un 183. kājnieku divīzija Litenes nometnē, bet 181. divīzija aptuveni 10 kilometrus nostāk esošajā Ostroviešu nometnē. 12. un 13.jūnijā vairāk nekā 20 bijušos Latvijas armijas vecākos virsniekus nosūtīja uz Maskavu it kā uz “kvalifikācijas celšanas” kursiem, taču tur tie patiesībā tika apcietināti. Savukārt 14. jūnijā sākās virsnieku masveida aresti. Dažus no apcietinātajiem noslepkavoja turpat uz vietas un slepus apraka tuvējā mežā. Abās nometnēs tika apcietināti vismaz 430 virsnieki, kas kopā ar Rīgā aizturētajiem 130 līdz 135 virsniekiem tika deportēti uz PSRS teritoriju.
No 1941. gada rudens līdz 1942. gada pavasarim deportētie virsnieki tika tiesāti par komunistiskā režīma izdomātiem noziegumiem, pamatā par “dzimtenes nodevību”. No deportētajiem latviešu karavīriem Latvijā izdevās atgriezties tikai 70, pārējie tika noslepkavoti vai mira koncentrācijas nometnēs.
Avoti: Zvaigzne, J. Jūnijs. Litene 1941. Rīga: Jumava, 2012. 173.
lpp.; Litene – Latvijas armijas Katiņa. Sargs.lv, 30.05.2011.; Dzirkstele,
14.06.2019.; gulbene.lv; visitgulbene.lv; sateka.lv;
Informācijas sistēma “Mantojums”.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru