Atrodas Litenes kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Aleksis Žagars. Uz kapa uzstādīts granīta piemineklis, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:
LKOK
VIRSLEITNANTS
ALEKSIS
ŽAGARS
1893 – 1978
Pieminekli uzstādījusi vietējā sabiedrība ar pašvaldības atbalstu.
Vēsturiska atkāpe. Aleksis (Aleksejs) Žagars dzimis 1893. gada 17. janvārī Litenes pagastā. Vidējā izglītība.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 171. rezerves bataljonā Krasnoje Selo. Pēc mācību komandas beigšanas iedalīts 1. strēlnieku pulkā, piedalījies kaujās pie Varšavas un Daugavpils. 1916. gada decembrī pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulku, atkal piedalījies kaujās, 1917. gada maijā nosūtīts uz Ziemeļfrontes praporščiku skolu, pēc tās beigšanas līdz Pirmā pasaules kara beigām dienējis Rezerves latviešu strēlnieku pulkā, tad atgriezies tēva mājās.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 14. jūnijā Vecgulbenē, iecelts par vada komandieris 6. Rīgas kājnieku pulkā, piedalījies visās kaujās pret bermontiešiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 5. novembra naktī Rīgas apkaimē leitnants Žagars “ieņēma ienaidnieka nocietinājumus pie Nordeķiem, stiprā ložmetēju un mīnmetēju ugunī atsita vairākus pretuzbrukumus un noturēja pozīcijas”, bet 10. novembrī, “neskatoties uz bermontiešu sīvo pretestību, ieņēma Nordeķu staciju, atsita visus prettriecienus, ieguva 7 ložmetējus un saņēma gūstekņus”.
1920. gada rudenī pārcelts uz 3. robežsargu pulku. Pēc Robežsargu divīzijas izformēšanas atgriezies 6. Rīgas kājnieku pulkā. 1925. gadā paaugstināts par virsleitnantu.
1926. gada 30. aprīlī atvaļināts, jaunsaimnieks Litenes pagastā, aizsargu organizācijas biedrs. No 1927. gada līdz 1940. gada pavasarim skolotājs Zilupes valsts pamatskolā.
Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gada oktobrī pārcelts uz Rīgu.
Miris toreizējā Gulbenes rajona Litenes pansionātā 1978. gada 6. janvārī.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 594. lpp.; Dzirkstele, Nr. 144, 17.12.1915.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru