Atrodas Alojas kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Anšmits. Biedrības “Daugavas vanagi” Limbažu nodaļa, veicot LKOK atdusas vietu iezīmēšanu bijušā Limbažu rajona teritorijā, uz kapa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Anšmits dzimis 1892. gada 24. janvārī toreizējā Ungurpils (tagad Alojas) pagastā zemkopja ģimenē. Mācījies Rīgas Blūma reālskolā.
Pirmā pasaules kara priekšvakarā 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā, no jūlija līdz 1915. gada jūlijam mācījies 3. Pēterhofas praporščiku skolā, pēc tam aktīvajā armijā. No 1917. gada jūnija līdz 1918. gada 20. februārim dienējis Rezerves latviešu strēlnieku pulkā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 28. decembrī, Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona Atsevišķās (studentu) rotas sastāvā piedalījies cīņās pret lieliniekiem Kurzemē.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 6. martā pie Skrundas, kad mūsu spēki forsēja Ventu Kalnamuižas dzirnavu apkārtnē, virsleitnants Anšmits “no sava ložmetēja ar labi mērķētu uguni apšaudīja dzirnavās nocietinājušos pretiniekus, kuri bija spiesti atkāpties, un mūsu karavīri spēja izpildīt kaujas uzdevumu”.
Vēlāk paaugstināts par kapteini, iecelts par 3. Jelgavas kājnieku pulka rotas komandieri.
Pēc Latvijas Neatkarības kara atgriezies savā saimniecībā, bet 1922. gada decembrī uzsācis darbu Politiskajā policijā, 1923. gadā iecelts par Politiskās policijas Gulbenes nodaļas priekšnieku. No 1925. gada darbojas Aizsargu organizācijā, Cēsu un Jelgavas apriņķu priekšnieks, 16. Jelgavas aizsargu pulka komandieris. No 1935. gada Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta direktors. Pensionējies 1939. gada jūlijā.
Apbalvots ar Triju Zvaigšņu ordeņa III šķiru, Aizsargu Nopelnu krustu, Austrijas I šķiras Nopelnu ordeni, Polijas “Polonija Restituta” III šķiru, Igaunijas Aizsargu Ērgļa ordeni un Lietuvas Aizsargu Zvaigznes ordeni. Piešķirta jaunsaimniecība Vircavas pagasta Oglaines muižā.
Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gada 18. oktobrī apcietināts, 1941. gadā 21. februārī, pamatojoties uz KPFSR kriminālkodeksa 58. panta 13. daļu, “aktīvu cīņu pret strādnieku šķiru” piespriests nāvessods. Anšmits nošauts 1941. gada 4. maijā Katlakalnā. LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā kļūdaini norādīts, ka viņš apbedīts Katlakalna Kapsilu kapos, kur guldīta lielākā daļa no lielinieku noslepkavotajiem Katlakalnā. Tomēr tuvinieki Anšmita mirstīgās atliekas pārveda apbedīšanai uz dzimtas kapiem Alojā.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 41.-42.
lpp.; Auseklis, Nr. 132, 13.11.2003.; Tēvija, Nr. 26,
30.07.1941.; timenote.info/lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru