Atrodas Rīgā Bolderājas kāpās Bumbu kalniņā blakus Apakšgrāvja ielai. GPS 57.0039713, 24.0201817
Atklāta 1939. gada 1. novembrī, kad apritēja 20. gadskārta kopš toreizējais Latgales divīzijas komandieris pulkvedis (vēlāk ģenerālis) Krišjānis Berķis parakstījis pavēli par operācijas uzsākšanu Rīgas atbrīvošanai no bermontiešiem. Piemiņas zīme, kas veidota pēc pulkveža un arhitekta Artūra Galindoma meta un uzstādīta vietā, kur 1919. gada novembrī atradās Berķa štābs, sastāv no granīta kuba uz kura novietota bronzā lieta plāksne. Tajā attēlota Rīgas atbrīvošanas operācijas shēma, virs kuras atliets teksts:
NO ŠĪS VIETAS LATGALES DIVĪZIJAS
KOMANDIERIS PULKVEDIS KRIŠJĀNIS BERĶIS
VADĪJA DIVĪZIJAS UZBRUKUMU 1.NOVEMBRĪ
1919. GADĀ GALVASPILSĒTAS RĪGAS
ATBRĪVOŠANAI NO IENAIDNIEKA.
Piemiņas zīmi uzstādījusi Latgales divīzijas štāba bijušo virsnieku grupa.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā 1969. gadā piemineklis nopostīts, taču oriģinālo bronzas piemiņas plāksni izdevies saglabāt netālu esošo Šmitu māju saimnieka meitai Ērikai.
Sākoties atmodai, 1989. gadā pēc Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) un Latvijas Atdzimšanas partijas iniciatīvas piemiņas zīme tika atjaunota. Tā atkārtoti iesvētīta 1. novembrī.
Tomēr pēc dažiem gadiem oriģinālo plāksni nolaupīja krāsaino metālu zagļi. 2007. gadā Rīgas pieminekļu aģentūra sadarbībā ar Rīgas mežiem un aģentūru Rīgas dārzi un parki, piesaistot arhitekta Laimoņa Šmita biroju, piemiņas vietu atkārtoti atjaunoja, kā arī labiekārtoja tās apkārtni. Rīga dome šiem darbiem tika atvēlējusi 16 000 latu.
Labiekārtotās piemiņas vietas atklāšana notika 2007. gada 12. decembrī, taču atjaunoto piemiņas plāksni, kas tagad darināta no čuguna un kuru veidojis tēlnieks Genādijs Stepanovs, atklāja tikai nākamajā gadā.
Piemiņas zīme atkārtoti restaurēta 2022. gadā, kad tika atjaunotas šuves starp granīta blokiem un notīrīta piemiņas plāksne, kā arī atjaunots kalna pakājē uzstādītais informatīvais stends.
Restaurācijas darbiem, kurus veica Rīgas pieminekļu aģentūra, Rīgas dome atvēlējusi 2300 eiro. Restaurētā piemiņas zīme atklāta 26. augustā.
Ar Kultūras ministrijas 2006. gada 12. jūlija rīkojumu Nr. 121 Bumbu kalniņš iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta, piešķirot tam pieminekļu aizsardzības uzskaites numuru 8595.
Papildināts: 06.09.2022.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 245. lpp.; Brīvā Zeme, Nr. 248, 01.11.1939.; Laiks, Nr. 46, 24.11.2007.; Dienas Bizness, 10.12.2007.; Latvija Amerikā, Nr. 49, 15.12.2007.; LSM, 26.08.2022.; Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītājas Ritas Našenieces sniegtā informācija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru