Atradās Kleistu mežā pirms Lāčupes kapiem aptuveni 400 metru no Buļļu ielas pie meža ceļa, kas Buļļu ielu savieno ar Kleistu muižu.
Bija apbedīts kāds nezināms Latvijas Neatkarības karā kritis karavīrs. Sākoties Atmodai, uz kapa uzstādīts balts koka krusts ar finiera plāksnīti, uz kuras rakstīts teksts:
LATVIJAS ARMIJAS
NEZINĀMS KARAVĪRS
KRITIS CĪŅĀ PRET BERMONSTU
1919. G. NOV.
Lismanis izsaka pieņēmumu, ka te apglabāts 8. Daugavpils kājnieku pulka virsseržansts un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ludvigs Blaksons, kuru 1919. gada 4. novembrī saplosīja bermontiešu granāta un kurš tika apbedīts turpat kaujas norises vietā.
1925. gadā laikrakstā “Latvijas Kareivis” aprakstīts kāds vientuļš karavīra kaps ceļa malā netālu no Kleistu muižas. Kapu esot sakopusi Latviešu Jaunatnes savienības Pārdaugavas apvienotā organizācija, kas uzstādījusi uz kapa krustu un norobežojusi to ar sētiņu. Uz krusta rakstīts: “Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, 8. Daugavpils kājn. pulka 8. rotas virsseržants Blaksons”.
1925. gada septembrī kapu esot apgānījuši nezināmi ļaundari, kas nolauzuši uz tā uzstādīto krustu, izpostījuši kapu kopiņu un izmētājuši ziedus. Tāpēc LJS biedri nolēmuši vērsties pie Brāļu kapu komitejas (BKK) un Blaksona brāļa ar ieteikumu pārapbedīt kritušā trūdus Rīgas Brāļu kapos. Taču domājams, ka tas nav izdarīts, jo Lismanim nav izdevies atrast Blaksona vārdu BKK apbedīto sarakstos. Nav apstiprinājušās arī ziņas, ka Blaksons varētu būt pārapbedīts Lāčupes kapos.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas apbedījums Kleistu mežā atkal pamests novārtā un ar laiku pilnībā aizmirsts. Uz tā uzstādītais koka krusts esot pazudis ap 2000. gadu, un pēdējos gados par kapavietu liecinājis vien blakus esošajā priedē iecirsta krusta zīme. Tuvojoties Latvijas valsts dibināšanas simtgadei, lēmumu par nepieciešamību atrast nu jau par pazudušu uzskatīto apbedījumu 2018. gadā pieņēma Brāļu kapu komiteja. Šo uzdevumu uzņēmās kritušo karavīru meklēšanas vienība “Leģenda”, kas pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem apbedījumu atkal uzgāja 2021. gada jūnija sākumā. Pēc veiktās mirstīgo atlieku ekshumācijas tika izdarīts atzinums, ka apbedītais patiesi, visticamāk, ir virsseržants L. Blaksons.
Pēc ekspertu veiktās ekshumēto trūdu izpētes pabeigšanas 2022. gada 3. novembrī Blaksona mirstīgās atliekas beidzot pārapbedītas Rīgas Brāļu kapos.
Vēsturiska atkāpe. Ludvigs (Ludviķis) Blaksons dzimis 1887. gada 4. aprīlī Ķemeros. Tirgotājs.
Pirmā pasaules kara laikā dienējis 11. Somijas strēlnieku pulkā.
Latvijas armijā iestājies 1919. gadā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. novembrī Spilves pļavās Blaksons “kā vada komandieris ar savu vienību apgāja ienaidnieku un piespieda to atkāpties, turklāt ieguva ložmetēju. Tā paša gada 4. novembrī Bolderājas tuvumā pie Bites mājām, ienaidnieka granātas saplosīts, krita varoņa nāvē”.
Blaksona vārds ir minēts arī Ķemeru luterāņu baznīcā uzstādītajā piemiņas plāksnē (sk.) un Slokā uzstādītajā piemiņas stēlā Jūrmalā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).
Papildināts: 06.11.2022.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 250.-251. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 81. lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 217, 26.09.1925.; TV3 Ziņas, 13.06.2021.; riga.lv, 03.11.2022.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru