Atrodas Priekuļu novada Liepas kapos. GPS 57.373805,
25.43932
Krīpenu dzimtas kapos uzstādīta granīta piemiņas plāksne
PSRS koncentrācijas nometnē noslepkavotajam Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim pulkvežleitnantam
Kārlim Voldemāram Krīpenam.
Foto: 25.11.2018., Aivars Vilnis
Piemiņas plāksni 1993.gadā uzstādījuši viņa dēli – Ojārs
Igors un Feders Leons Krīpeni. Tajā iekalts teksts:
KĀRLIS VOLDEMĀRS
KRĪPENS
PULKVEDIS–LEITNANTS
1895–1942 NORIĻLAGĀ
Foto: 10.10.2009., Aivars Vilnis
Piemiņas zīme Kārlim Krīpenam atrodas blakus viņa brāļa –
Latvijas armijas kapteiņa Morica Krīpena – atdusas vietai, uz kuras tajā pašā
dienā arī tikusi uzstādīta piemiņas plāksne, kurā zem Triju Zvaigžņu ordeņa
attēlojuma un krusta plāksnes iekalts teksts:
KAPTEINIS
Morics Krīpēns
1897 – 1960
Foto: 18.11.2019., Aivars Vilnis
Vēsturiska atkāpe. Kārlis Voldemārs Krīpens (Kārlis
Valdemārs Kripēns) dzimis 1895. gada 26. oktobrī Stāmerienā pagasta rakstveža
un skolotāja ģimenē, vēlāk dzīvojis toreizējā Cēsu apriņķa Liepas pagasta
“Jaundrākās”. Beidzis Cēsu reālskolu, pēc tam studējis Rīgas Politehniskajā
institūtā Būvniecības nodaļā.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1916. gada maijā iesaukts
Krievijas armijā, septembrī beidzis 3. Pēterhofas praporščiku skolu. Dienējis
196. rezerves pulkā Tverā. 1917. gada februārī pārcelts uz 120. rezerves pulku,
bet pēc tam nosūtīts uz 143. Dorogobužas kājnieku pulku, kur ieskaitīts
ložmetēju komandā. Piedalījies kaujās pie Daugavpils, 1917. gada jūlijā
ievainots. Apbalvots ar Annas ordeņa IV šķiru un novembrī paaugstināts par
podporučiku. Slimības dēļ evakuēts uz Maskavu. 1918. gada janvārī atgriezies
Latvijā un apmeties Vidzemē.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 10.
decembrī, Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona Virsnieku (vēlāk Neatkarības)
rotas sastāvā virsleitnanta pakāpē piedalījies pirmajās kaujās pret
lieliniekiem Kurzemē.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka
1919. gada 16. janvārī pie Lielauces, kad ienaidnieks tuvojās Lielauces pilij,
Krīpens “ar sev padotajiem sargkareivjiem uzsāka kauju un noturējās, līdz mūsu
bataljons izvērsās kaujai, kā rezultātā ienaidnieks tika atsists”.
No 1919. gada marta rotas komandieris Liepājas
Jaunformējamos spēkos, no augusta līdz decembrim bijis komandanta palīgs
Kuldīgā, pēc tam kā rotas komandieris turpinājis dienestu Grobiņas (vēlāk 11.
Dobeles) kājnieku pulkā. 1921. gadā beidzis virsnieku kursus un paaugstināts
par kapteini, bet 1934. gadā pēc virsnieku kursu apmeklēšanas – par
pulkvežleitnantu, iecelts par bataljona komandieri. 1935. gadā beidzis Kara
akadēmiskos kursus. No 1936. gada oktobra līdz 1939. gada oktobrim ieņēmis 11.
Dobeles kājnieku pulka štāba priekšnieka amatu, pēc tam pārcelts uz Armijas
štābu, kur dienējis kā Organizācijas-mobilizācijas 1. daļas priekšnieks.
Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gada augustā
ieskaitīts PSRS armijas 24. teritoriālā korpusa 183. strēlnieku divīzijā kā
štāba kadru nodaļas priekšnieks. 1941. gada 14. jūnijā apcietināts un izsūtīts.
Miris 1942. gadā koncentrācijas nometnē Noriļskā. Pēc citiem datiem miris 1943.
gada 8. jūlijā.
Apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru un ar III
šķiras Viestura ordeni ar šķēpiem.
Savukārt Morics Krīpens dzimis 1897. gada 9. novembrī
Stāmerienes pagastā. Dienestu Latvijas armijā uzsācis kā brīvprātīgais latviešu
atsevišķā (Kalpaka) bataljona Studentu rotā. Vēlāk dienējis 12. Bauskas un 8.
Daugavpils kājnieku pulkā, bet no aktīvā dienesta atvaļināts 1938. gadā, būdams
Rīgas 6. kājnieku pulka kapteinis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru.
Arī viņš 1941. gada 14. jūnijā apcietināts un izsūtīts,
taču komunistu koncentrācijas nometnēs spējis izdzīvot uz atgriezties Latvijā.
Strādājis par mežstrādnieku, taču ieslodzījumā sabeigtās veselības dēļ bijis
spiests pensionēties. Miris 1960. gada 9. aprīlī Liepas pagastā un apbedīts
turpat esošajos dzimtas kapos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru