Zemītes baznīcas kalnā piemiņas zīme 2. PK kritušajiem leģionāriem

Atrodas Zemītes baznīcas kalnā.

Pamatojoties uz vietējo sniegtajām liecībām, par šo piemiņas zīmi pagaidām izdevies iegūt šādas ziņas. 1944. gada rudenī vai ziemā Zemītes skolā tiek izvietots vācu armijas hospitālis. Sākotnēji karavīri, kas hospitālī miruši no ievainojumiem un kuru vidū, iespējams, bijuši arī latviešu leģionāri, tika apglabāti baznīcas pagalmā pa kreisi no ieejas vārtiem gar žoga vaļņa iekšējo malu. Tolaik apbedījumi iezīmēti ar maziem koka krustiņiem. Jau otrās komunistiskās okupācijas laikā ap 1949. gadu apbedījumu vietā nezināmas personas uzstādījušas lielu, baltu koka krustu ar akmens krāvumu tā pakājē. Nekādu paskaidrojošu uzrakstu uz krusta nav bijis.

Foto: Ap 1953. gadu, Gaidas Daukštes (dz. Freimane) personīgais arhīvs

Laika gaitā krusts satrūdējis un apgāzies. Sākoties Atmodai un Latvijas Kultūras fondam 1989. gadā uzņemoties komunistiskās okupācijas laikā izdemolētās Zemītes baznīcas atjaunošanu, karavīru apbedījuma vietu atkal iezīmē ar nelielu, vienkāršu bērza krustu. Savukārt 1993. gada rudenī (novembrī) pēc novadpētniecības entuziastes Elzas Sauleskalnas iniciatīvas uzstādīts jauns liels, balts koka krusts. Tā pakājē esošajā laukakmeņu krāvumā iemūrēta neregulāras formas granīta plāksne, kurā zem krusta zīmes iekalts E. Sauleskalnas sagatavotais teksts:

ES VĒLOS MĀJĀS PĀRNĀKT,

KAD LATVIJA BRĪVA KĻŪS…

1945. G. KRITUŠAJIEM

LEĢIONĀRIEM

Foto: 2020. gada maijs, Ērodeja Kirillova

Krustu no E. Saulekalnas ziedotajiem kokmateriāliem darinājuši vietējie galdnieki brāļi Almants un Ivo Immermaņi. Akmens plāksne darināta Tukumā, un to apmaksājusi toreizējā paju sabiedrība (bijušais kolhozs) “Zemīte”.

2000. gada otrajā pusē veikta apbedīto mirstīgo atlieku ekshumācija. Saskaņā ar vietējo liecībām atrakti četri līdz astoņi apbedītie, kas visi identificēti kā vācu karavīri un pārapbedīti Saldus brāļu kapos. Tādējādi nekādu pierādījumu, ka te būtu bijuši apglabāti arī latviešu leģionāri pagaidām nav.

Labots un papildināts: 17.07.2020.

Avoti: Tukuma Ziņotājs, Nr. 135, 14.11.1989.; Tukuma Ziņotājs, 16.08.1990.; Mašnovskis, V. Latvijas luterāņu baznīcas: Vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra. 4. sēj. Rīga: DUE, 2007. 433. lpp.; Zemītes tautas nama vadītājas Ērodejas Kirillovas apkopotā informācija.