Salaspils luterāņu baznīcā piemiņas plāksne 1. PK un LAK kritušajiem draudzes locekļiem

Atrodas Salaspils Mārtiņa Lutera luterāņu baznīcā Rīgas ielā 49/1. GPS 56.8585, 24.3467

Atklāta 1940. gada 15. maijā toreizējā Salaspils Svētā Jura luterāņu baznīcā. Baltā marmorā darināto piemiņas plāksni (80 x 120 x 2 cm) draudzei dāvinājusi Salaspils Lauksamniecības biedrība. Tajā iegravēts zeltā iekrāsots teksts ar divās slejās sakārtotiem 46 kritušo un bez vēsts pazudušo draudzes locekļu vārdiem:

LATVIJAS

BRĪVĪBAS CĪŅĀS UN PASAULES KARĀ KRITUŠIE UN

BEZ VĒSTS PAZUDUŠIE SALASPILS DRAUDZES DĒLI

ĀBELE ARVĪDS                               MAZZĀLĪTIS VOLDEMĀRS

ANDERSONS VILIS                        MIĶELSONS AUGUSTS

BAUMANIS KĀRLIS                        OZOLIŅŠ VOLDEMĀRS

BALODIS EDVARDS                       OZOLS JĀNIS

BREMŠMITS ARNOLDS                 PĒTERSONS JĀNIS

DAMBERGS JĀNIS                         PREISS KĀRLIS

ELKSNIS JĀNIS                               PREISS ALIDA

FINGERS VILIS                               RUBLIS ALFREDS

GAILIS MĀRTIŅŠ                            SAKNĪTE ALEKSANDRS

JANSONS OSKARS                        SKALIŅŠ MĀRTIŅŠ

JĒKABSONS JŪLIJS                       SKERBELS PĒTERS

KALNIŅŠ ALEKSANDRS                SPRINDZIS KĀRLIS

KALNIŅŠ MĀRTIŅŠ                        STRAUTNIEKS PAULS

KALNIŅŠ PĒTERIS                         STRAZDIŅŠ ROBERTS

KAULIŅŠ MĀRTIŅŠ                        STREŅĢE VILIS

ĶESBERS MĀRTIŅŠ                       VĪTOLS ALBERTS

KĻAVNIEKS VOLDEMARS             ZARIŅŠ ARVEDS

LAZDA ANDREJS                           ZARIŅŠ ANDREJS

LAZDA KĀRLIS                               ZATIŅŠ MĀRTIŅŠ

LAZDIŅŠ JĀNIS                              ZARIŅŠ VILIS

LINDE JĀNIS                                   ZARIŅŠ VILIS REINHOLDS

LINDE TEODORS                           ZARIŅŠ VOLDEMARS

LOSBERGS ERNESTS                   IEVIŅŠ ANDREJS

GADU SIMTI NESĪS TĀLĀM CILTĪM

JŪSU DARBU NEMIRSTĪGO SLAVU.

15. V. 1940.                                        SALASPILS LAUKS. B-BA.

Lai gan Otrā pasaules kara laikā Salaspils baznīca cieta salīdzinoši viegli un tās iekšējā iekārta bija saglabājusies, sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, dievnams bija bez logiem un tika pamests. Pamazām to sāka izlaupīt un izdemolēt vandaļi. Draudzes locekļiem bažījoties arī par piemiņas plāksnes likteni, tā tika noņemta un paslēpta draudzes dāmu komitejas bijušās sekretāres Mildas Vērmanes mājās. Tikmēr pats dievnams, kurā Rīgas HES būvniecības laikā tika ierīkotas mehāniskās darbnīcas, iekštelpās kurināta ugunskura izraisīta ugunsgrēka rezultātā nodega, un 1973. gadā celtnes atliekas galu galā tika uzspridzinātas.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Mildas Vērmanes dēls Kārlis Vērmanis, nespējot sagaidīt, kad iznīcinātā dievnama vietā Salaspilī tiks uzcelta jauna luterāņu baznīca, 2004. gada 5. novembrī plāksni nodeva turpmākai glabāšanai Daugavas muzejam ar noteikumu, ka pēc jaunās baznīcas uzcelšanas tā tiks atdota draudzei. 2015. gadā, kad jaunuzceltā Mārtiņa Lutera baznīca tika nodota ekspluatācijā, muzejs piemiņas plāksni nodeva draudzei.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 305. lpp.; Vanaga, L. Salaspils novads: Gadsimtu hronoloģija 9. g. t. pr. Kr. – 21. gs. Salaspils: Salaspils novada dome, 2011. 139. lpp.; Mašnovskis, V. Latvijas luterāņu baznīcas: Vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra. 3. sēj. Rīga: DUE, 2007. 433. lpp.; Latvijas Vēstnesis, Nr. 182, 16.11.2004.; Daugavas muzeja direktora Zigmāra Gaiļa sniegtā informācija.