Daugavpilī LAK kritušo Polijas armijas karavīru brāļu kapi

Atrodas Satiksmes ielā pie dzelzceļa stacijas, kur savulaik atradās pilsētas Vecie katoļu kapi. GPS 55.877367, 26.529013

Apbedīts 151 nezināms bijušās Krievijas armijas poļu tautības karavīrs, kā arī Latgales atbrīvošanas kaujās 1920. gada janvārī kritušie Polijas armijas I Leģiona brigādes karavīri. Kopējais apbedīto skaits bijis vismaz 237.

1925. gada 7. maijā Brāļu kapu komitejas Daugavpils nodaļas pilnsapulcē tika lemts poļu brāļu kapos celt pieminekli, ko sākotnēji bija iecerēts pabeigt jau līdz nākamā gada 22. jūnijam. Tomēr ieceres īstenošana ieilga, un pieminekļa pamatakmens tika likts tikai 1928. gada 22. aprīlī. Pieminekļa pamatos iemūrēta kapsula ar sekojošu aktu: “Piemineklis celts 1928. gadā, Latvijas neatkarīgās, demokrātiskās republikas 10. pastāvēšanas gadā, piemiņai kritušiem Polijas armijas varoņiem Latvijas un Polijas armijas kopējās neatkarības cīņās 1919. —1920. gados pret krieviem–lieliniekiem. Apbedīti 237 karavīri. Pieminekli cēlusi Brāļu kapu komitejas Daugavpils nodaļa no labprātīgiem ziedojumiem.”

Līdztekus ziedojumiem 1649 latus poļu karavīru brāļu kapu labiekārtošanai 1927. gadā piešķīra Daugavpils valde.

Pats četrus metrus augstais piemineklis, kas bija veidots granītā pēc arhitekta Aleksandra Birzenieka meta, atklāts 1928. gada 22. jūnijā. Pieminekļi iestrādātajā bronzas plāksnē bija atliets teksts:

LATVIJAS NEATKARĪBAS CĪŅĀS KRITUŠO VARONĪGO POLIJAS KARAVĪRU DĀRGAI PIEMIŅAI.

1919. – 1920.

Jau pirms pieminekļa būves uz katra apbedījuma bija uzstādīts balts koka krusts, bet 1934. gadā tie tika nomainīti pret metāla krustiem.

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā 1955. g. 18. februārī Daugavpils pilsētas izpildkomiteja pieņēma lēmumu par smilšu un šķembu karjera ierīkošanu kapsētas teritorijā. Līdz 1970. gadam kapi tika pilnībā norakti, bet pieminekļa granīta bloki, šķiet, izmantoti sarkanarmiešu Brāļu kapu piemineklim. Pēc karjera izstrādes bijušo kapu teritorijā tika iekārtota pilsētas izgāztuve, kuru slēdza 1980. g. sākumā.

Sākoties Atmodai, izveidojās vietējā poļu kultūras biedrība “Promień”, kas ierosināja nopostīto poļu karavīru brāļu kapu vietā uzstādīt betona krustu, un 1991. gada martā šo priekšlikumu apstiprināja arī Daugavpils pilsētas izpildkomiteja.

Jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992. gada 11. novembrī kādreizējo kapu vietā uz neliela zemes uzbēruma tika atklāts 14 metrus augsts dzelzsbetona krusts. Tā pakājē uz viena no betona elementiem ir metālā veidots uzraksts:

ŻOŁNIERZOM POLAKOM POLEGŁYM NA TEJ ZIEMI

Uz pārējiem elementiem guļus novietotas trīs granīta plāksnes ar 64 kritušo leģionāru vārdiem.

Pieminekļa projektu izstrādājis tēlnieks Romualds Gibovskis un arhitekte Vanda Baulina. Tehnisko projektu sagatavojis J. Ārgalis.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 58. lpp.; Daugavas Vēstnesis, Nr. 20, 15.05.1925.; Neatkarīgā Cīņa, Nr. 24, 30.03.1991.; visitdaugavpils.lv.