Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ernests Priede.
1994. gada 11. novembrī uz viņa kapa atklāta piemiņas plāksne, ko uzstādījusi
Alūksnes Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas 1990. gadā uzsāka ar
Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu. Tipveida piemiņas plāksne
veidota pēc Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču tās
virsējā kārta gatavota no balta marmora, bet tajā iekaltais teksts iekrāsots
zeltā.
Vēsturiska atkāpe. Ernests Priede dzimis 1895. gada 8.
februārī Alūksnē. Izglītojies reālskolā.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gada aprīlī
iesaukts Krievijas armijā un tā paša gada decembrī beidzis Pēterhofas
praporščiku skolu, 1916. gada februārī nosūtīts uz fronti, ieskaitīts 748.
Viļņas kājnieku pulkā un iecelts par jātnieku izlūku komandas komandieri.
Piedalījies kaujās pret vāciešiem Daugavpils un Rīgas frontēs. 1916. gada martā
ievainots, jūlijā atgriezies frontē. 1916. gada decembrī kaujās pie Rīgas
atkārtoti ievainots un kontuzēts. Apbalvots ar Staņislava ordeņa II un III
šķiru, Annas ordeņa III un IV šķiru, stādīts priekšā apbalvošanai ar Vladimira
IV šķiras ordeni. No 1917. gada pavasara karadarbībā vairs nav piedalījies, jo
atradies ilgstošā atvaļinājumā ievainojumu dēļ. Pēc armijas sabrukuma Maskavā
piedalījies pretlielinieciskā organizācijā, divreiz arestēts, līdz 1920. gada
februārī pārnācis no Krievijas pāri frontei.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1920. gada martā,
dienējis 7. Siguldas kājnieku pulkā kā jaunākais virsnieks, vēlāk rotas
komandieris. Piedalījies pēdējās Latgales atbrīvošanas kaujās un izlūkgājienos.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka
1920. gada 6. maija naktī izlūkgājienā Medņikovas un Detnovas sādžu rajonā, kad
ienaidnieka pārspēks pilnīgi ielenca [virsleitnanta] P. vadīto nodaļu, straujā
triecienā to sakāva, saņēma 27 gūstekņus un ieguva ložmetēju. Pēc tam turpināja
izlūkošanu un ievāca ziņas par pretinieka spēkiem un grupēšanos. Tad bez
zaudējumiem atgriezās pie savējiem”.
Pēc Atbrīvošanās kara turpinājis dienestu savā pulkā.
Izdarījis pašnāvību 1921. gada 16. decembrī Alūksnē.
Avoti: Lāčplēša
Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa
sēta, 1995. 415. lpp.; Veldre, U. Alūksnes Lāčplēšu augšāmcelšanās sākās pirms
27 gadiem. Malienas Ziņas, 04.11.2016. 14. lpp.; Malienas Ziņas,
09.11.1994.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru