Alojas Atbrīvošanas piemineklis

Atrodas Alojā iepretī luterāņu baznīcai Baznīcas ielā 4a.

Jau 1933. gadā pie Alojas lauksaimniecības biedrības tika dibināta pieminekļa celtniecības komiteja vietējā zemkopja un sabiedriskā darbinieka Gotharda Pētersona vadībā, bet nākamā gada janvārī tika reģistrēti Alojas draudzes brīvības pieminekļa biedrības statūti. Tad arī uzsākta ziedojumu vākšanu. Sākotnēji plānotās pieminekļa celtniecības izmaksas bija 5000 latu, no kuriem līdz nākamā gada 1. aprīlim jau bija savākti 2306,72 lati.

Piemineklis bija iecerēts, lai vienlaikus pieminētu Alojas atbrīvošanu no lieliniekiem un godinātu tos Alojas pilsoņus, kas krituši Pirmajā pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanās karā.

1938. gadā tika slēgts līgums ar tēlnieku Kārli Zāli par pieminekļa un tā apkārtnes labiekārtošanas projekta izstrādi. Saskaņā ar K. zāles metu bija paredzēts pieminekli veidot Somijas granītā un tā celtniecības kopējās izmaksas pieauga līdz 12 000 latu, taču arī šo summu alojiešiem izdevās savākt jau līdz nākamajam gadam.

1939. gada martā tika izraudzīta vieta pieminekļa uzstādīšanai, par piemērotāko atzīstot Ainažu-Valmieras un Limbažu-Vīķu ceļu krustojumu pie dzelzceļa stacijas. Tur esošo veco krogus ēku bija paredzēts nojaukt, izveidojot piemineklim nepieciešamo laukumu.

1939. gada 29. septembrī Alojas draudzes brīvības pieminekļa biedrība tika pārreģistrēta kā Alojas atbrīvošanas pieminekļa biedrība.

1939. gada decembrī jau bija pabeigta trīs metrus augstās pieminekļa skulptūras kalšana. Tā atveidoja muskuļotu darbavīru, kas apjož zobenu. Kopā ar postamentu piemineklim bija jābūt piecus metrus augstam. Pieminekļa pamatnē bija paredzēts iekalt tekstu:

DARBS TĒVZEMES GODAM, DZĪVĪBA – BRĪVĪBAI.

Savukārt pamatnes aizmugurē tika plānots teksts:

BRĪVĪBAS CĪNĪTĀJIEM.

Pieminekli bija paredzēts atklāt 1940. gadā, taču komunistiskās okupācijas dēļ to nepaspēja izdarīt. Ar okupācijas varasiestāžu 1940. gada 12. decembra lēmumu tika likvidēta arī Alojas atbrīvošanas pieminekļa biedrība.

Nacistiskās okupācijas laikā Alojas atbrīvošanas pieminekļa biedrība atsākusi savu darbību, kā liecina latviešu pašpārvaldes iekšlietu ģenerāldirektora Oskara Dankera 1944. gada aprīlī izsludinātais lēmums iekļaut to reģistrēto apvienību sarakstā. Taču līdz atkārtotajai komunistiskajai okupācijai pieminekļa būvi tā arī neizdevās pabeigt.

Atsākoties komunistiskajai okupācijai, K. Zāles skulptūra nezināmos apstākļos nonākusi Kurzemē, kur, pamatoties uz 1948. gadā pieņemto Liepājas rajona izpildkomitejas lēmumu, tikusi uzstādīta sarkanarmiešu brāļu kapos Priekulē. Pēc šo brāļu kapu rekonstrukcijas 1975. gadā tā tika pārvesta uz Medzi Grobiņas novadā un uzstādīta padomju karavīru brāļu kapos Kapsēdē.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 2012. gadā Alojas novada dome iesāka sarunas par skulptūras atgūšanu. Taču tās pārvietošana bija jāsaskaņo ar Brāļu kapu komiteju, Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Krievijas Federācijas ģenerālkonsulātu Liepājā, jo Kapsēdes brāļu kapi kopš 2008. gada atrodas Krievijas Federācijas jurisdikcijā.

Sarunas izdevās veiksmīgi pabeigt līdz Latvijas valsts dibināšanas simtgadei, un saskaņā ar Alojas novada un Grobiņas novada līgumu 2018. gada 9. novembrī K. Zāles skulptūra uzsāka “mājupceļu”.

Saskaņā ar arhitektes Ijas Rudzītes projektu tā tika uzstādīta jauniekārtotajā laukumā iepretī luterāņu baznīcai Baznīcas ielā 4a. Piemineklis svinīgi atklāts 8. decembrī.

Foto: 07.06.2021., Arno Liepiņš

Laukuma izbūves un pieminekļa uzstādīšanas darbus veicis uzņēmums “Draugu Dārzs”.

Pieminekļa uzstādīšanu galvenokārt finansējusi Alojas novada dome, taču daļa līdzekļu segta arī ar ziedotāju līdzekļiem. Savukārt, pamatojoties uz Saeimas lēmumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piešķīrusi 10 766 eiro lielu mērķdotāciju laukuma labiekārtošanai.

Tagad skulptūra ir uzstādīta uz zemāka postamenta, nekā paredzēja K. Zāles projekts, un pamatnes priekšpusē iekalts teksts, kuram saskaņā ar sākotnējo ieceri bija jāatrodas tās aizmugurē:

BRIVĪBAS CĪNĪTĀJIEM

Savukārt teksts, kuru bija paredzēts iekalt postamenta priekšpusē, tagad lasāms pieminekļa pamatnes labajos sānos:

DARBS TĒVZEMES GODAM, DZĪVĪBA – BRĪVĪBAI

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 183. lpp.; Rūjienas Vēstnesis, Nr. 183, 21.06.1935.; Valdības Vēstnesis, Nr. 149, 07.07.1936.; Rūjienas Vēstnesis, Nr. 316, 14.01.1938.; Brīvā Zeme, Nr. 11, 15.01.1938.; Latvijas Kareivis, Nr. 194, 28.08.1938.; Rūjienas Vēstnesis, Nr. 376, 10.03.1939.; Valdības Vēstnesis, Nr. 227, 06.10.1939.; Latvijas Kareivis, Nr. 262, 05.11.1939.; Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Ziņotājs, Nr. 92, 18.12.1940.; Laika Balss, Nr. 31, 19.04.1944.; liepajniekiem.lv, 27.01.2018.; LA.LV, 12.11.2018.; aloja.lv.