Līgatnes Zanderu kapos LKOK Mārtiņa Kasparsona individuāls apbedījums

Atrodas Līgatnes Zanderu kapos.

2008. gadā Kasparsonu dzimtas kapos pārapbedīts Austrālijā mirušais un iepriekš Melburnā apbedītais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Mārtiņš Kasparsons. Kopīgā dzimtas pieminekļa pakājē uzstādīta granīta piemiņas plāksne. Tajā blakus Lāčplēša Kara ordeņa atveidojumam iekalts zeltā iekrāsots teksts:

PLKV.

MĀRTIŅŠ KASPARSONS

1894 – 1957 AUSTRĀLIJĀ

EMMA KASPARSONS

1905 – 1982 AUSTRĀLIJĀ

Vēsturiska atkāpe. Mārtiņš Kasparsons dzimis 1894. gada 14. oktobrī Līgatnes pagastā lauksaimnieka ģimenē. 1912. gadā beidzis Cēsu pilsētas skolu, turpinājis izglītību reālskolā, dramatiskajos kursos Rīgā.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada novembrī iesaukts Krievijas armijā un ieskaitīts 28. rezerves bataljonā, bet pēc tam nosūtīts uz Maskavas Alekseja karaskolu, kuras saīsināto kursu beidzis 1915. gada augustā, iegūstot praporščika pakāpi. Uzsācis dienestu 16. Sibīrijas strēlnieku rezerves bataljonā, novembrī ieskaitīts 126. Riļskas kājnieku pulkā, 1916. gada aprīlī kļūstot par rotas komandieri. Piedalījies kaujās Galīcijas frontē, divreiz ievainots. 1916. gada oktobrī paaugstināts par podporučiku, bet 1917. gada aprīlī – par poručiku. 1917. gada februārī pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku. Decembrī slimības dēļ evakuēts un 1918. gada aprīlī atvaļināts. Apbalvots ar Annas ordeņa IV šķiru un Staņislava ordeņa III šķiru.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 12. novembrī virsleitnanta pakāpē Rīgas apsardzības rotā, vēlāk Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona Virsnieku (vēlāk Neatkarības) rotas sastāvā piedalījies cīņās pret lieliniekiem Kurzemē pie Auces un Skrundas. 1919. gada februārī komandēts uz Igauniju formēt Ziemeļlatvijas bruņotos spēkus. Bijis Ziemeļlatvijas brigādes 1. (4.) Valmieras kājnieku pulka adjutants. Piedalījies Ziemeļlatvijas atbrīvošanas kaujās, 1919. gada novembrī, kā rotas komandieris cīnījies pret bermontiešiem, pēc tam pret lieliniekiem Latgalē, 1920. gada febr. paaugstināts par kapteini.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 17. novembrī kaujā par Bausku Kasparsons ar savu rotu “aizgāja ienaidnieka aizmugurē un ar negaidītu triecienu nogrieza bermontiešu atkāpšanās ceļu, tā atvieglodams pilsētas ieņemšanu”. Savukārt 20. novembrī pie Kaupiņu muižas “kopā ar 20 kareivjiem atkal devās pretinieka aizmugurē, straujā uzbrukumā to pārsteidza un ļāva bez zaudējumiem ieņemt šo muižu”.

Pēc Atbrīvošanās kara turpinājis dienestu kā rotas un bataljona komandieris. 1924. gadā beidzis virsnieku kursus un 1925. gadā paaugstināts par pulkvežleitnantu, pārcelts uz 8. Daugavpils kājnieku pulku, kur bijis bataljona komandieris, bet vēlāk pulka saimniecības priekšnieks, iecelts par Valmieras garnizona priekšnieku. Apbalvots arī Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru, Igaunijas Brīvības krustu, Aizsargu Nopelnu krustu, Viestura ordeņa III šķiru.

Jau pēc komunistiskās okupācijas 1940. g. jūlijā paaugstināts par pulkvedi, iecelts par 8. Daugavpils kājnieku pulka komandieri. Okupācijas varasiestādēm likvidējot Latvijas armiju, 1940. gada 23. oktobrī atvaļināts no dienesta un dzīvojis tēva mājās Līgatnes pagastā. 1941. gadā, sākoties nacistiskās Vācijas uzbrukumam PSRS, organizējis vietējos pašaizsardzības spēkus Cēsīs, bijis Cēsu pilsētas un apriņķa latviešu pašaizsardzības priekšnieks.

1944. gada novembrī kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Tur dzīvojis Grēvenes nometnē Vestfālenē, strādājis nometnes latviešu birojā. 1948. gadā izceļojis uz Austrāliju, pārdevējs strādnieku kantīnē, vēlāk strādājis vilnas fabrikā. Miris 1959. gada 8. jūlijā Melburnā.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 239.-240. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 243. lpp.; Druva, Nr. 120, 08.08.2008.