Atrodas Daugavpils cietokšņa komandanta dārzā. GPS
55.885866, 26.49524
Pieminekli, kas būtu veltīts 10. Aizputes kājnieku pulka
un vēlāk tā sastāvā ieskaitītā I Latvijas strēlnieku (Troickas) bataljona
kritušajiem karavīriem, ierosināja būvēt pulka toreizējais komandieris
pulkvežleitnants (vēlāk pulkvedis) Teodors Kalniņš.
Līdz 1924. gada 1. aprīlim tika izsludināts metu
konkurss, izvirzot sekojošus noteikumus – pieminekļa izmēram jābūt 3 x 3 x 3
metri, tas jāveido akmenī un paredzamie izdevumi nedrīkst pārsniegt 1600 latus.
Konkursā par labāko tika atzīts inženiera Vilhelma Rīmera (Riemer) projekts.
Pieminekļa pamatakmens likts 1924. gada 29. oktobrī. Tā
pamatos iemūrēta arī kapsula ar pulka vēstures aprakstu un kritušo sarakstu.
Foto: 21.08.2020., Māris Jurciņš
Pats piemineklis atklāts tā paša gada 14. novembrī. Tas
celts no kaltiem laukakmeņiem. Pieminekļa priekšpusē iestrādāta pulēta granīta
plāksne, kurā iekalts teksts:
Atbrīvošanas cīņās
1918 – 1920
kritušiem
10. Aizputes Kājnieku
Pulka
UN
bij. I Latviešu
Strēlnieku Bataljona
KARAVĪRIEM
Foto: 21.08.2020., Māris Jurciņš
Aizmugurē esošajā plāksnē iekalta pulka devīze:
TAVA TAUTA NEZUDĪS,
KAD TU IESI MIRT PAR
TAUTU
Foto: 21.08.2020., Māris Jurciņš
Pieminekļa celtniecība izmaksājusi 1600 latus. 753,23
latus ziedojumos savāca pulka karavīri, no dažādiem pulka līdzekļiem piešķirti
98,04 lati, Aizputes pilsētas pašvaldība ziedojusi 300,38 latus. Iztrūkstošo
summu tika nolemts segt no karavīru veikala gūtās peļņas.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā Daugavpils
cietoksni pārņēma PSRS okupācijas karaspēks un piemineklis tika pārveidots par
postamentu komunistu vadoņu bistēm. Sākotnēji uz tā tika novietots Staļina
krūšutēls, bet vēlāk, piecdesmitajos gados, to nomainīja Ļeņina biste. Ap 1975.
gadu Ļeņina krūšutēls tika pārvietots uz citu vietu, un apgānītā pieminekļa
atliekas tā arī palika pamestas cietokšņa dārzā.
Pieminekļa atjaunošana tika uzsākta 2017. gadā pēc
biedrības “Daugavpils mantojums” iniciatīvas. Atjaunošanas projektu izstrādāja
arhitekta Pētera Blūma birojs “Konvents”, bet tās izpildi veica vietējais
būvuzņēmums “BORG”. Kā apakšuzņēmējs atjaunošanos darbos piedalījās arī
akmeņkaļu uzņēmums “Dabīgais akmens”. Tā paša gada oktobrī atjaunojamā
pieminekļa pamatos tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, bet
tas no jauna atklāts tieši 93 gadus pēc sākotnējās iesvētīšanas – 2017. gada
14.novembrī.
Kopumā pieminekļa atjaunošanas darbi izmaksāja 33 520
eiro. Tam nepieciešamos līdzekļus biedrība "Daugavpils mantojums"
sāka vākt jau 2015. gadā, taču pilnībā norēķināties par paveikto tai izdevās
tikai divus gadus pēc atjaunotā pieminekļa atklāšanas.
Līdztekus pašas biedrības, daugavpiliešu un Daugavpils
cietokšņa apmeklētāju saziedotajiem līdzekļiem (2240 eiro), 12 000 eiro lielu
valsts budžeta dotāciju piešķīra Kultūras ministrija. Savukārt ar Aizsardzības
ministrijas atbalstu tika saņemts 9990 eiro liels finansējums no biedrības
“Latvijas Nacionālo partizānu apvienība”. Daugavpils dome piešķīra 6740 eiro
līdzfinansējumu, bet konkursa kārtībā tika iegūts Daugavpils domes Sabiedrisko
organizāciju atbalsta fonda finansējums 2050 eiro apmērā. Vēl 500 eiro piešķīra
Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Vēsturiska atkāpe. Tiek uzskatīts, ka Latvijas Neatkarības karā krituši 48
10. Aizputes kājnieku pulka karavīri (ieskaitot I Latvijas strēlnieku
(Troickas) bataljona karavīrus), bet vārdi zināmi 43 kritušajiem – virsleitnants
Vitands; virsleitnants Klestrovs, seržants Andrejs Pauliņš, kaprālis Jūlius
Lusens, dižkareivis Eduards Burbis, jaunākais rakstvedis Vilis Jēkabsons,
kareivis Vladislavs Svolkons, Alberts Ozols, Pēteris Beitiks, Jozeps Vainers,
Hermanis Levenšteins, Alberts Priede, Krišs Danenbergs, Jānis Koškins, Pēteris
Tide, Eduards Danilovičs, Eduards Gudovskis, seržants Jozeps Medinskis,
kareivis Arturs Miķelsons, Heinrichs Baums, Voldemārs Brikmans, Jānis
Freimanis, Jānis Dikšis, Jānis Lukašs, Arturs Mellums, Fridrichs Zundmans,
Hermans Skabe, Hermans Bunks, Roberts Bukševics, Aleksandrs Nakurts, Pēteris
Šnakšis, Fricis Asenbergs, Pēteris Balcers, Fricis Erdbergs, Jānis Bielis,
Aleksandrs Siliņš, Aleksandrs Vecvagars, Jēkabs Trinīts, Adolfs Stirna, Juris
Pruģis, Jānis Savlišs.
I Latvijas strēlnieku bataljona kritušie karavīri – Žanis
Ogle, Kārlis Vanags.
Piezīme. Latgales papildu bataljona (vēlākā 10. Aizputes kājnieku pulka) kareivis Hermanis (Hackelis) Lēvenšteins, kas pēc kaujas ar bermontiešiem Liepājā 1919. gada 14. novembrī tika uzskatīts par kritušu, pēc tam patiesībā atgriezies savā vienībā.
Papildināts un labots: 31.08.2023.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru