sestdiena, 2020. gada 11. janvāris

Daugavpils cietoksnī piemineklis LNK kritušajiem 10. Aizputes pulka karavīriem

Atrodas Daugavpils cietokšņa komandanta dārzā. GPS 55.885866, 26.49524

Pieminekli, kas būtu veltīts 10. Aizputes kājnieku pulka un vēlāk tā sastāvā ieskaitītā I Latvijas strēlnieku (Troickas) bataljona kritušajiem karavīriem, ierosināja būvēt pulka toreizējais komandieris pulkvežleitnants (vēlāk pulkvedis) Teodors Kalniņš.

Līdz 1924. gada 1. aprīlim tika izsludināts metu konkurss, izvirzot sekojošus noteikumus – pieminekļa izmēram jābūt 3 x 3 x 3 metri, tas jāveido akmenī un paredzamie izdevumi nedrīkst pārsniegt 1600 latus. Konkursā par labāko tika atzīts inženiera Vilhelma Rīmera (Riemer) projekts.

Pieminekļa pamatakmens likts 1924. gada 29. oktobrī. Tā pamatos iemūrēta arī kapsula ar pulka vēstures aprakstu un kritušo sarakstu.

Foto: 21.08.2020., Māris Jurciņš

Pats piemineklis atklāts tā paša gada 14. novembrī. Tas celts no kaltiem laukakmeņiem. Pieminekļa priekšpusē iestrādāta pulēta granīta plāksne, kurā iekalts teksts:

Atbrīvošanas cīņās
1918 – 1920
kritušiem
10. Aizputes Kājnieku Pulka
UN
bij. I Latviešu Strēlnieku Bataljona
KARAVĪRIEM

Foto: 21.08.2020., Māris Jurciņš

Aizmugurē esošajā plāksnē iekalta pulka devīze:

TAVA TAUTA NEZUDĪS,
KAD TU IESI MIRT PAR
TAUTU

Foto: 21.08.2020., Māris Jurciņš

Pieminekļa celtniecība izmaksājusi 1600 latus. 753,23 latus ziedojumos savāca pulka karavīri, no dažādiem pulka līdzekļiem piešķirti 98,04 lati, Aizputes pilsētas pašvaldība ziedojusi 300,38 latus. Iztrūkstošo summu tika nolemts segt no karavīru veikala gūtās peļņas.

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā Daugavpils cietoksni pārņēma PSRS okupācijas karaspēks un piemineklis tika pārveidots par postamentu komunistu vadoņu bistēm. Sākotnēji uz tā tika novietots Staļina krūšutēls, bet vēlāk, piecdesmitajos gados, to nomainīja Ļeņina biste. Ap 1975. gadu Ļeņina krūšutēls tika pārvietots uz citu vietu, un apgānītā pieminekļa atliekas tā arī palika pamestas cietokšņa dārzā.

Pieminekļa atjaunošana tika uzsākta 2017. gadā pēc biedrības “Daugavpils mantojums” iniciatīvas. Atjaunošanas projektu izstrādāja arhitekta Pētera Blūma birojs “Konvents”, bet tās izpildi veica vietējais būvuzņēmums “BORG”. Kā apakšuzņēmējs atjaunošanos darbos piedalījās arī akmeņkaļu uzņēmums “Dabīgais akmens”. Tā paša gada oktobrī atjaunojamā pieminekļa pamatos tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, bet tas no jauna atklāts tieši 93 gadus pēc sākotnējās iesvētīšanas – 2017. gada 14.novembrī.

Kopumā pieminekļa atjaunošanas darbi izmaksāja 33 520 eiro. Tam nepieciešamos līdzekļus biedrība "Daugavpils mantojums" sāka vākt jau 2015. gadā, taču pilnībā norēķināties par paveikto tai izdevās tikai divus gadus pēc atjaunotā pieminekļa atklāšanas.

Līdztekus pašas biedrības, daugavpiliešu un Daugavpils cietokšņa apmeklētāju saziedotajiem līdzekļiem (2240 eiro), 12 000 eiro lielu valsts budžeta dotāciju piešķīra Kultūras ministrija. Savukārt ar Aizsardzības ministrijas atbalstu tika saņemts 9990 eiro liels finansējums no biedrības “Latvijas Nacionālo partizānu apvienība”. Daugavpils dome piešķīra 6740 eiro līdzfinansējumu, bet konkursa kārtībā tika iegūts Daugavpils domes Sabiedrisko organizāciju atbalsta fonda finansējums 2050 eiro apmērā. Vēl 500 eiro piešķīra Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Vēsturiska atkāpe. Tiek uzskatīts, ka Latvijas Neatkarības karā krituši 48 10. Aizputes kājnieku pulka karavīri (ieskaitot I Latvijas strēlnieku (Troickas) bataljona karavīrus), bet vārdi zināmi 43 kritušajiem – virsleitnants Vitands; virsleitnants Klestrovs, seržants Andrejs Pauliņš, kaprālis Jūlius Lusens, dižkareivis Eduards Burbis, jaunākais rakstvedis Vilis Jēkabsons, kareivis Vladislavs Svolkons, Alberts Ozols, Pēteris Beitiks, Jozeps Vainers, Hermanis Levenšteins, Alberts Priede, Krišs Danenbergs, Jānis Koškins, Pēteris Tide, Eduards Danilovičs, Eduards Gudovskis, seržants Jozeps Medinskis, kareivis Arturs Miķelsons, Heinrichs Baums, Voldemārs Brikmans, Jānis Freimanis, Jānis Dikšis, Jānis Lukašs, Arturs Mellums, Fridrichs Zundmans, Hermans Skabe, Hermans Bunks, Roberts Bukševics, Aleksandrs Nakurts, Pēteris Šnakšis, Fricis Asenbergs, Pēteris Balcers, Fricis Erdbergs, Jānis Bielis, Aleksandrs Siliņš, Aleksandrs Vecvagars, Jēkabs Trinīts, Adolfs Stirna, Juris Pruģis, Jānis Savlišs.

I Latvijas strēlnieku bataljona kritušie karavīri – Žanis Ogle, Kārlis Vanags.

Piezīme. Latgales papildu bataljona (vēlākā 10. Aizputes kājnieku pulka) kareivis Hermanis (Hackelis) Lēvenšteins, kas pēc kaujas ar bermontiešiem Liepājā 1919. gada 14. novembrī tika uzskatīts par kritušu, pēc tam patiesībā atgriezies savā vienībā. 

Papildināts un labots: 31.08.2023.


Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 61. lpp.; Aizsargs, Nr. 11, 1924. gada novembris, 367. lpp.; Latgales Laiks, 04.01.2016.; Latgales Laiks, 01.11.2016.; Daugavpils24.lv, 20.10.2017.; LSM.LV, 08.11.2017.; Latgales Laiks, 10.10.2019.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru