Balvos piemineklis LAK kritušajiem Latgales partizānu pulka karavīriem

Atrodas Balvos Brīvības un Partizānu ielas stūrī, Partizānu iela 4. GPS 57.132734, 27.263196

1924. gadā Balvos dibināta Brāļu kapu komitejas vietējā nodaļa, kas savu pirmo sēdi noturēja 21. septembrī un nolēma, godinot Balvu apkārtnē kritušos partizānus, stādīt “varoņu birzi” vai celt pieminekli. 1927. gada vasarā, pieminot astoto gadadienu kopš Latgales partizānu pulka dibināšanas, tika izraudzīta vieta pieminekļa celtniecībai, bet jau nākamā gada 3. jūnijā, pulka 9. gada svētkos, tika likts pieminekļa pamatakmens.

Zīmīgi, ka pamatakmens iesvētīšanas ceremoniju veica gan luterāņu, gan katoļu, gan pareizticīgo mācītājs. Pieminekļa pamatos tika iemūrēta arī kapsula ar pamatakmens likšanas aktu, ko parakstīja toreizējais Latgales divīzijas komandieris ģenerālis Krišjānis Berķis, bijušais Latgales partizānu pulka komandieris pulkvežleitnants (vēlāk pulkvedis) Jānis Skujiņš, Latgales partizānu pulka bijušo karavīru biedrības priekšnieks atvaļinātais leitnants Jānis Greble, biedrības Balvu nodaļas priekšnieks atvaļinātais leitnants K. Lācis, Balvu pilsētas galva Reinholds Smurģis un Balvu pagasta valdes priekšsēdētājs Boževnieks.

Tomēr tālākie pieminekļa celtniecības darbi apsīka līdzekļu trūkuma dēļ, un 1929.gada augustā Balvu pilsētas dome vērsās pie Ministru kabineta ar lūgumu piešķirt šim nolūkam 5000 latu lielu pabalstu. Valdība lēma pieminekļa celtniecībai piešķirt 2500 latu. Vēl 500 latu piešķīra Balvu pagasta pašvaldība, bet pati pilsēta apņēmās atvēlēt 1000 latu. Tikmēr Latgales partizānu pulka bijušo karavīru biedrības pieminekļa celtniecības fondā no ziedojumiem savāktie līdzekļi 1929. gada beigās sastādīja tikai 340,40 latus.

1929. gada 17. novembrī Rēzeknes valdes telpās notika Latgales partizānu pulka bijušo karavīru biedrības organizēta sanāksme, kurā tika ievēlēta pieminekļa celtniecības komiteja, kurai tika uzticēta turpmākā nepieciešamo līdzekļu vākšana.

1933. gadā beidzot uzcēla piecus metru augstu pieminekļa postamentu, kura būvniecībā izmantoti laukakmeņi, kas atvesti no pagastiem, kuros Latvijas Atbrīvošanās kara laikā cīnījies Latgales partizānu pulks. Pjedestāla priekšpusē iekalts teksts:

LATGALES

PARTIZĀNU PULKA

KRITUŠIEM KARAVĪRIEM

1919. – 1920.

Tomēr iecerētās četrus metrus augstās un trīs tonnas smagās bronzas skulptūras izgatavošana nepietiekamo līdzekļu dēļ joprojām kavējās, un “Sargājošā partizāna” tēls, kas atliets bronzā Somijas valsts vara lietuvē pēc tēlnieka Kārļa Jansona veidotā ģipša modeļa, tika atklāts tikai 1938. gada 14. augustā.

Pieminekļa celtniecība kopumā izmaksājusi 32 000 latu. No šis summas lielākā daļa segta ar līdzekļiem, kurus ziedojumos savākusi Latgales partizānu pulka bijušo karavīru biedrība un Janlatgales (Abrenes) apriņķa pilsoņi. Līdztekus iepriekš minētajām summām arī Kultūras fonds pieminekļa celtniecībai piešķīris 2000 latu, bet Jaunlatgales apriņķa lauku pašvaldības – 4000 latu.

Pirmās komunistiskās okupācijas laikā 1941. gada 5. aprīlī Abrenes apriņķa izpildkomiteja nolēma “uzdot Balvu pilsētas izpildu komitejai līdz š. g. 15. aprīlim nojaukt Balvos partizānu pieminekli kā neatbilstošu tagadējam laikmetam”. Dažas dienas vēlāk skulptūra, kas tautā bija iesauka par “Staņislavu”, izmantojot traktoru, tika no postamenta nogāzta un pārvesta uz milicijas nama pagalmu. Savukārt palikušais postaments tika uzspridzināts.

Tūlīt pēc lielinieku padzīšanas jau 1941. gada 3. jūlijā statuja tika novietota iepriekšējā vietā, taču uz pagaidu postamenta. Pilnībā piemineklis tika atjaunots K. Jansona vadībā 1943. gadā un atklāts 20.jūnijā.

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā piemineklis atkal tika iznīcināts, un bronzas statuja, domājams, tika pārkausēta.

Sākoties atmodai, pieminekļa atjaunošanu uzņēmās K. Jansona dēls tēlnieks Andrejs Jansons un tēlnieks Indulis Folkmanis. Bronzas statuja atlieta Tallinas mākslas kombinātā, bet postamenta veidošanu veicis vietējais akmeņkalis Pēteris Kravalis. Atjaunotais piemineklis atklāts jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1993. gada 11. novembrī.

Atjaunotā pieminekļa postamenta otrā pusē iekalts teksts:

ATJAUNOTS GODINOT ARĪ 1940. G. – 1954. G.

LATGALES NACIONĀLĀS BRĪVĪBAS CĪNĪTĀJUS.

Zemāk iekalts teksts:

VEIDOJA K. JANSONS 1938. G.

ATJAUNOJA A. JANSONS UN I. FOLKMANIS 1993. G.

Pieminekļa atjaunošanai pamatā izmantoti saziedotie līdzekļi, bet 5000 latu piešķīrusi arī valdība. Savukārt pieminekļa apkārtnes labiekārtošanas darbi segti no Balvu pilsētas budžeta līdzekļiem.

No 2020. gada 26. septembra piemineklis iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta (pieminekļa aizsardzības uzskaites numurs 9285). 

Papildināts: 19.02.2021. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 25. lpp.; Daugavas Vēstnesis, Nr. 10, 06.03.1925.; Daugavas Vārds, Nr. 27, 02.07.1927.; Daugavas Vārds, Nr. 22, 02.06.1928.; Latvis, Nr. 1989, 06.06.1928.; Latgales Ziņas, Nr. 33, 16.08.1929.; Latvijas Kareivis, Nr. 264, 21.11.1929.; Latgales Ziņas, Nr. 47, 21.11.1929.; Rīts, Nr. 322, 32.11.1937.; Brīvā Zeme, Nr. 10, 14.01.1938.; Brīvā Zeme, Nr. 148, 06.07.1938.; Rēzeknes Ziņas, Nr. 31, 25.04.1942.; Latvijas Vēstnesis, Nr. 48, 09.07.1993.; Diena, Nr. 244, 11.11.1993.; Informācijas sistēma “Mantojums”.