Annas pagasta Ezeriņu kapos LKOK Aleksandra Ķestera individuāls apbedījums

Atrodas Annas pagasta Ezeriņu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Aleksandrs Ķesteris. Pie kapa tuvinieku uzstādīta granīta piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma un krusta zīmes iekalts teksts: 

LATVIJAS ARMIJAS VIRSNIEKS
L.K.O.K.
ALEKSANDRS ELMĀRS ĶESTERIS
1895. 24. VII. – 1955. 20. XII.

Foto: 16.06.2024., Arno Liepiņš

1992. gada 26. jūlijā pie viņa kapa atklāta vēl viena piemiņas plāksne, ko uzstādījusi Alūksnes Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas 1990. gadā uzsāka ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu. Tipveida piemiņas plāksne veidota pēc Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču tās virsējā kārta gatavota no balta marmora, bet tajā iekaltais teksts iekrāsots zeltā. Tajā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts: 

ALEKSANDRS
ĶESTERIS
VIRSSERŽANTS
* 24. jūl. 1895. † 20. dec. 1955. 

Foto: 16.06.2024., Arno Liepiņš

Vēsturiska atkāpe. Aleksandrs Ķesteris dzimis 1895. gada 24. jūlijā Annas pagastā. Guvis pagastskolas izglītību. Mūrnieks. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis Semjonovas leibgvardes pulkā. 1917. gada febr. pārcelts uz 4. Valmieras latviešu strēlnieku pulku, kurā palicis līdz 1918. gada 10. februārim. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 6. jūnijā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem Kurzemē un turpmākajās 7. Siguldas kājnieku pulka kaujās. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 20. novembrī Dundagā pie Gaiļu kroga kaprālis Ķesteris “izlūkoja ienaidnieka pozīcijas un, neskatoties uz bermontiešu pārsvaru, ar 16 kareivjiem devās uzbrukumā, pēc pusotras stundas ilgas kaujas piespieda tos atkāpties un bēgt uz Talsiem”. 

Atvaļināts 1921. gada 1. martā virsseržanta pakāpē. Piešķirta jaunsaimniecība Jaunannas muižā. Vēlāk atgriezies 7. Siguldas kājnieku pulka dienestā, sasniedzis virsnieka vietnieka pakāpi. Apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu ordeņa 1. pakāpes godazīmi. Pēc tam atgriezies savā pagastā, dzīvojis Sniedziņu mājās. Miris 1955. gada 20. decembrī. 

Aleksandra Ķestera vārds minēts arī vienā no plāksnēm piemiņas vietā Talsos, kas veltīta ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). 

Papildināts: 30.10.2024. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 284. lpp.; Veldre, U. Alūksnes Lāčplēšu augšāmcelšanās sākās pirms 27 gadiem. Malienas Ziņas, 04.11.2016. 14. lpp.