Atrodas Annas pagasta Ezeriņu kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Aleksandrs
Ķesteris. 1992. gada 26. jūlijā uz viņa kapa atklāta piemiņas plāksne, ko
uzstādījusi Alūksnes Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas 1990. gadā
uzsāka ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu. Tipveida piemiņas
plāksne veidota pēc Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču
tās virsējā kārta gatavota no balta marmora, bet tajā iekaltais teksts
iekrāsots zeltā.
Vēsturiska atkāpe. Aleksandrs Ķesteris dzimis 1895. gada
24. jūlijā Annas pagastā. Guvis pagastskolas izglītību. Mūrnieks.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā iesaukts
Krievijas armijā, dienējis Semjonovas leibgvardes pulkā. 1917. gada febr.
pārcelts uz 4. Valmieras latviešu strēlnieku pulku, kurā palicis līdz 1918. gada
10. februārim.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 6. jūnijā,
piedalījies cīņās pret bermontiešiem Kurzemē un turpmākajās 7. Siguldas
kājnieku pulka kaujās.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka
1919. gada 20. novembrī Dundagā pie Gaiļu kroga kaprālis Ķesteris “izlūkoja
ienaidnieka pozīcijas un, neskatoties uz bermontiešu pārsvaru, ar 16 kareivjiem
devās uzbrukumā, pēc pusotras stundas ilgas kaujas piespieda tos atkāpties un
bēgt uz Talsiem”.
Atvaļināts 1921. gada 1. martā virsseržanta pakāpē.
Piešķirta jaunsaimniecība Jaunannas muižā. Vēlāk atgriezies 7. Siguldas
kājnieku pulka dienestā, sasniedzis virsnieka vietnieka pakāpi. Apbalvots arī
ar Triju Zvaigžņu ordeņa 1. pakāpes godazīmi. Pēc tam atgriezies savā pagastā,
dzīvojis Sniedziņu mājās. Miris 1955. gada 20. decembrī.
Avoti: Lāčplēša
Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa
sēta, 1995. 284. lpp.; Veldre, U. Alūksnes Lāčplēšu augšāmcelšanās sākās pirms
27 gadiem. Malienas Ziņas, 04.11.2016. 14. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru