Atrodas Alūksnes Lielajos kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Eduards Kokle.
1990. gada 11. novembrī uz viņa kapa atklāta piemiņas plāksne, ko uzstādījusi
Alūksnes Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas 1990. gadā uzsāka ar
Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu. Tipveida piemiņas plāksne
veidota pēc Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču tās
virsējā kārta gatavota no balta marmora, bet tajā iekaltais teksts iekrāsots
zeltā.
Vēsturiska atkāpe. Eduards Kokle dzimis 1892. gada 23.
oktobrī toreizējā Kolberģa (vēlāk Bejas) pagastā zemkopja ģimenē. Izglītojies
draudzes skolā. Zemkopis.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts
Krievijas armijā, dienējis 150. Tamanskas kājnieku pulkā. 1917. gada sākumā
piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna. Pēc šīm cīņām uz paša vēlēšanās pārcelts
uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulku, kura sastāvā piedalījies kaujās 1917.
gadā. Neilgu laiku dienējis arī Sarkanajā armijā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 10.
maijā Alūksnē. 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā cīnījies pret bermontiešiem,
pēc tam Latgalē pret lieliniekiem. Paaugstināts par virsseržantu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka
1919. gada 11. novembrī Torņakalnā ielu cīņās “niknā apšaudē K. devās
ienaidnieka aizmugurē un piespieda to bēgt, kā rezultātā mūsējie ieguva 12
smagos ložmetējus u.c. trofejas. Kaujā pie Jelgavas kopā ar 13 kareivjiem devās
pretinieka aizmugurē, nolaida no sliedēm bermontiešu bruņuvilcienu
Jelgavas-Ventspils dzelzceļa un Dobeles šosejas krustojumā, sabojāja telefona
līnijas, sagūstīja automašīnu ar munīciju un noturējās iekarotajās pozīcijās
līdz papildspēku pienākšanai, tā ievērojami sekmēdams Jelgavas atbrīvošanu”.
Atvaļināts 1920. gada 21. decembrī. Piešķirta
jaunsaimniecība Bejas pagastā Viļukuma muižā Akovinas mājās. Pagasta aizsargu
nodaļas dalībnieks. Apbalvots ar Francijas Kara medaļu.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā 1949. gada 3.
februārī apcietināts. Ar PSRS Iekšlietu TK Sevišķās apspriedes lēmumu 1949.
gada 6. jūlijā notiesāts uz 10 gadiem koncentrācijas nometnē. Atradies
ieslodzījumā Mordovijas APSR, Dubravlagā. Atbrīvots 1955. gada 31. oktobrī.
Atgriezies Bejas pagastā. Miris 1973. gada 29. decembrī.
Avoti: Lāčplēša
Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa
sēta, 1995. 255.-256. lpp.; Veldre, U. Alūksnes Lāčplēšu augšāmcelšanās sākās
pirms 27 gadiem. Malienas Ziņas, 04.11.2016. 14. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru