trešdiena, 2020. gada 8. janvāris

Aknīstes pagasta Vilkupes kapos piemiņas zīme LKOK Jānim Kalnietim

Atrodas Aknīstes pagasta Vilkupes kapos.

Uzstādīta piemiņas zīme komunistu koncentrācijas nometnē mirušajam Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Jānim Kalnietim. Neregulāras formas granīta piemiņas akmenī zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:

SIBĪRIJĀ NOBENDĒTĀ
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERA
JĀŅA KALNIEŠA
(1988. – 1942.) PIEMIŅAI

Vēsturiska atkāpe. Jānis Kalnietis dzimis 1888. gada 2. jūnijā Gārsenes pagastā. Pagastskolas izglītība. Zemkopis, vēlāk grāmatvedis.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 100. rezerves kājnieku pulkā. Vēlāk pārcelts uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulku, kurā dienējis trīs mēnešus līdz lielinieku apvērsumam.

1919. gada maijā brīvprātīgi iestājies Augškurzemes partizānu pulkā, cīnījies pret lieliniekiem.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada maijā, formējoties Augškurzemes partizānu pulkam, seržants Kalnietis “kā pulka sevišķu uzdevumu ierēdnis un ieroču pārzinis grūtos apstākļos veica visus pienākumus; pateicoties tam, mūsējiem izdevās ātrā laikā saformēt pulku un atbrīvot Augškurzemi”.

Pēc Latvijas Atbrīvošanās kara saimniekojis toreizējā Susējas pagasta Dziļgrāvjos. 18. Daugavpils aizsargu pulka rotas komandieris. Apbalvots ar Aizsargu Nopelnu krustu un Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. Vēlāk dzīvojis Daugavpilī, direktors rīkotājs krājaizdevu sabiedrībā “Grauds”.

Pirmajā komunistiskās okupācijas gadā strādājis Grīvas krājaizdevu sabiedrībā par grāmatvedi.

1941. gada 14. jūnijā apcietināts, izvests uz Krieviju, ieslodzīts Vjatkas koncentrācijas nometnē (Vjatlagā). 1942. gada 28. novembrī par “palīdzības sniegšanu starptautiskajai buržuāzijai realizēt pret PSRS naidīgu politiku” aizmuguriski notiesāts ar brīvības atņemšanu uz desmit gadiem. Patiesībā Kalnietis miris Vjatlaga 7. nometnē jau 1942. gada 19. aprīlī.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 223. lpp.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru