Vārmes luterāņu baznīcā piemiņas plāksne 1. PK un LAK kritušajiem draudzes locekļiem

Atradās Vārmes luterāņu baznīcā. GPS 56.849359, 22.215562

Atklāta 1936. gada 6. decembrī. Piemiņas plāksnē (114,5 x 72,5 x 2,6 cm) lasāms teksts ar 45 kritušo vārdiem:

PAR TĒVU ZEMES BRĪVĪBU KRITUŠIE VĀRMES DRAUDZES DĒLI.

NEVIENAM NAV LIELĀKAS MĪLESTĪBAS KĀ KAD VIŅŠ SAVU DZĪVĪBU

NODOD PAR SAVIEM DRAUGIEM. JĀŅA EV. 15, 13.

Virsleitnants RUNDALS VILIS            Kaprālis ĶEPLASTE FRICIS

Leitnants HENKŪZENS JURIS           Feldšers LEITIS ŽANIS

Leitnants ROZENBACHS ANSIS       Feldšers VILERTS ERNESTS

                                     Kareivji:

ANSONS ŽANIS                                  ĶEPLASTE INDRIĶIS

APSE ŽANIS                                        KLOKS FRICIS

BAUMANIS ERNESTS                       KOPMANIS ERMANIS

BEKMANIS INDRIĶIS                         KRONBERGS ŽANIS

BĒRZIŅŠ JĀNIS                                  LASMANIS FRICIS

BIRZENIEKS VILIS                             LODIŅŠ ANSIS

BLITE KĀRLIS                                     REINHOLDS FRICIS

BOGDANOVIČS FRICIS                    RUMPIS JĀNIS

BRUCIS JĀNIS                                    RUMPIS JURIS

BUCHOLCS ANSIS                           ŠTEINS ŽANIS

BRIEDIS INDRIĶIS                             ŠTELPS ERNESTS

DRUVA JURIS                                    ŠTELPS FRICIS

FELDMANIS ANSIS                          ŠTOKMANIS JĒKABS

FELDMANIS ERNESTS                   TEISS JĒKABS

FELDMANIS ŽANIS                          ŪDRIS JĀNIS

FRICIS JURIS                                     VALDMANIS ANSIS

GOLDBERGS JĀKABS                   VALKERS ROBERTS

HORSTS JANIS                                 VEPRIS FRICIS

KĀRKLIŅŠ JĀNIS                              VOLLENBERGS KRIŠS

KĀRKLIŅŠ KRIŠS

JŪSU NĀVE IR MŪSU DZĪVĪBA.

1936. G. 6. DECEMBRĪ. VĀRMES UN RAŅĶU AIZSARGU NODAĻAS.

1971. gadā naktī uz 8. oktobri baznīcā iespēra zibens un tā nodega. Tomēr pastāvēja aizdomas arī par tīšu dedzināšanu. Dievnama iekārta ugunsgrēkā tika pilnībā iznīcināta, un bojā gāja arī piemiņas plāksne. Baznīca tagad ir atjaunota, un 2002. gada 29. septembrī tā atkārtoti iesvētīta, nosaucot to Svētā Miķeļa vārdā. Tomēr par piemiņas plāksnes atjaunošanu ziņu nav.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 165. lpp.; Mašnovskis, V. Latvijas luterāņu baznīcas: Vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra. 4. sēj. Rīga: DUE, 2007. 318. lpp.