Medzes pagastā pie Tāšu muižas piemiņas plāksne pirmajai nacionālā karaspēka jātnieku vienībai

Atradās Medzes pagastā pie Tāšu muižas. 

Atklāta 1933. gada 9. jūlijā pie toreizējās Tāšu sešu klašu pamatskolas (bijušās Tāšu muižas), kur 1919. gada sākumā tika formēta Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa. Baltā marmorā darināto piemiņas plāksni uzstādījusi vietējā aizsargu nodaļa pēc 15. Liepājas aizsargu pulka komandiera Legzdiņa un 2. rotas komandiera Reķa ierosinājuma. Tajā lasāms teksts: 

ŠINĪ NAMĀ 1919. GADĀ PULCĒJĀS
PIRMIE NACIONĀLĀS ARMIJAS
JĀTNIEKI – KALPAKIEŠI UN UZSĀKA
CĪŅU PAR LATVIJAS NEATKARĪBU 

Plāksnes apakšējā malā bijusi vēl viena teksta rinda, kas, domājams, sākās ar norādi uz tās uzstādīšanas laiku, bet noslēdzās ar tekstu: “15. Liep. aizs. pulka 2. rota”. Diemžēl vienīgajā līdz šim pieejamajā fotogrāfijā šis teksts nav pilnībā salasāms. 

Komunistiskās okupācijas laikā piemiņas plāksne, domājams, iznīcināta. 

Vēsturiska atkāpe. 1918. gada decembrī kapteinis (rotmistrs, vēlāk pulkvežleitnants) Arnolds Artums-Hartmanis Jelgavā saformēja brīvprātīgo rotu, kas pēc pilsētas atstāšanas 1919. gada janvāra sākumā novietojās Tāšu muižā. 18. janvārī apsardzības ministrs Jānis Zālītis pavēlēja kapteinim Artumam-Hartmanim formēt Latviešu atsevišķo jātnieku nodaļu, tās kodolam izmantojot atlikušos Jelgavas brīvprātīgo rotas karavīrus. Jau Jelgavā rotai bija izdevies iegūt apmēram 30 zirgu, un tagad tai tika nodoti arī citu latviešu vienību rīcībā esošie zirgi. 22. janvārī lielinieki ieņēma Skrundu un nonāca Ventas kreisajā krastā. Kritiskais stāvoklis lika uz fronti nosūtīt visus brīvos spēkus. Jau 22. janvāra vakarā arī jātnieku nodaļa saņēma apsardzības ministra Zālīša pavēli izsūtīt uz fronti karavīrus, kas agrāk dienējuši armijā. Kapteiņa (rotmistra) Lēvinga vadībā tika saformēts vads astoņu virsnieku, 16 instruktoru un jātnieku sastāvā. 25. janvārī šis vads Rudbāržos stājās pulkveža Oskara Kalpaks rīcībā, un to ieskaitīja Latviešu atsevišķā bataljona sastāvā kā jātnieku izlūku nodaļu. 29. janvārī vienība piedalījās Skrundas ieņemšanā. 

Atlikušie jātnieku nodaļas karavīri – trīs vadi un vezumnieku komanda – februāra vidū pārdislocējās uz Gaviezes muižu, bet 1. martā 60 vīru un 64 zirgu sastāvā ierādās frontē, kur jau 3. martā iesaistījās kaujās. 

Kad 10. martā Latviešu atsevišķajam bataljonam pievienojās kapteiņa (ritmeistera) Oto Goldfelda (Zeltiņa) eskadrons, līdzšinējā Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa kļuva par nodaļas 1. eksdronu, bet Goldfelda vienība – par 2.eskadronu. Vienība piedalījās visās turpmākajās Latviešu atsevišķā bataljona (brigādes) kaujās. 1919. gada 15. maijā Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa tika pārformēta par 1. jātnieku divizionu trīs eskadronu sastāvā. 

Papildināts: 07.02.2021. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 177. lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 87, 20.04.1933.; Pēdējā Brīdī, Nr. 152, (12.07.1933.); Gedrovics, V. Pirmais jātnieku divizions. Militārais Apskats, Nr. 7/8 (Nr. 74/75), 1938. gada jūlijs/augusts, 1380.-1400.lpp.; Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920: Enciklopēdija. Red: Pētersone, I. Rīga: Preses nams, 1999. 66. lpp.