Tadaiķu pagasta Švāģeru kapos LKOK Jukuma Ernsona individuāls apbedījums

Atrodas Tadaiķu pagasta Švāģeru kapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jukums Ernsons. Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, 2018. gada rudenī uz viņa kapa uzstādīta un 11. novembrī atklāta tipveida melna marmora piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA

KAVALIERIS

JUKUMS ERNSONS

1888. 9. XII – 1964. 16. VI

Plāksnes uzstādīšanu finansējusi toreizējā Durbes novada pašvaldība. Tās izmaksas sasniedza aptuveni 300 eiro.

Vēsturiska atkāpe. Jukums Ernsons dzimis 1888. gada 9. decembrī Aizputes pagastā. Galdnieks.

Krievijas armijā iesaukts 1912. gadā, dienējis 2. sapieru bataljonā Mogiļevā. Slimības dēļ atvaļināts. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts atkārtoti un iedalīts Kauņas cietokšņa telegrāfa rotā, kur dienējis visu kara laiku, sasniedzot vecākā unteroficiera pakāpi.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 20. martā Liepājā, Latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes Atsevišķā (Studentu) bataljona 2. (kapteiņa Zolta) rotas sastāvā piedalījies kaujās pie Slokas un Kauguriem. Pēc Rīgas atbrīvošanas pārvietots uz Liepāju, bijis vada komandieris 10. Aizputes kājnieku pulkā. Piedalījies Liepājas aizstāvēšanā pret bermontiešiem. 14. novembrī ievainots. Paaugstināts par virsseržantu.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. novembrī Liepājā, “kad vācieši izlauzās cauri Liepājas fortiem un nocietinājās “Melnajā mājiņā”, E. uzņēmās vada komandēšanu un, neskatoties uz ievainojumu plecā un spēcīgo apšaudi, uzbruka ienaidnieka pozīcijām, iekaroja tās, sagūstīja vāciešu bataljona komandieri, 6 kareivjus un ieguva ložmetēju”.

Atvaļināts 1920. gada 25. septembrī. Jaunsaimnieks toreizējā Aizteres pagasta “Pauperos”. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā no 1947. gada strādājis vietējā kolhozā.

1949. gada 25. martā deportēts uz Omskas apgabalu Krievijā. Strādājis par galdnieku. 1954. gada rudenī atgriezies Latvijā un atkal apmeties Aizteres pagastā. No 1955. gada pastnieks Aisteres sakaru nodaļā.

Papildināts 09.11.2024. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 146. lpp.; ReKurZeme.lv, 13.11.2018.; Durbes Novada Vēstis, Nr. 45, 02.11.2018.; liepājniekiem.lv, 13.11.2018.