Pie Gaviezes pamatskolas piemiņas plāksne pirmās mobilizācijas atcerei

Atradās pie Gaviezes pamatskolas pa kreisi no ieejas kolonādes starp otrā stāva logiem. GPS 56.500858, 21.279445 

Atklāta 1937. gada 18. jūlijā pie toreizējās Gaviezes sešu klašu pamatskolas (bijušās Gaviezes muižas ēkas). Lēmums par piemiņas plāksnes uzstādīšanu pieņemts 1937. gada 10. maijā Liepājā Kurzemes divīzijas, 1. Liepājas kājnieku pulka, Kalpaka bataljona jātnieku nodaļas, aizsargu, kā arī Gaviezes pagasta pašvaldības un sabiedrisko organizāciju pārstāvju kopīgā sapulcē, kas tika sasaukta, lai apspriestu, kā vasarā atzīmēt 20. gadskārtu kopš pirmās vispārējās mobilizācijas. Piemiņas plāksnes uzstādīšanu organizēja Gaviezes pagasta pašvaldība sadarbībā ar vietējām sabiedriskajām organizācijām. Plāksne darināta baltā marmorā, un tajā iekalts zeltā iekrāsots teksts: 

K. ULMAŅA VALDĪBAS
APSARDZĪBAS MINISTRA JĀŅA ZĀLĪŠA
IZSLUDINĀTĀ PIRMĀ VISPĀRĒJĀ
MOBILIZĀCIJA NOTIKA
GAVIEZĒ 1919. G. 9. FEBR.

Foto: domājams, 1937. gads pirms plāksnes uzstādīšanas, Gaviezes senlietu krātuves "Atmiņu pūrs" krājums

 

Tajā pašā dienā Gaviezes pamatskola tika pārdēvēta Latvijas pirmā apsardzības ministra Jāņa Zālītes vārdā. 

Jau komunistiskās okupācijas sākumā 1940. gadā piemiņas plāksne tikusi sadauzīta. 

Vēsturiska atkāpe. Pirmā latviešu virsnieku un instruktoru mobilizācija notika jau 1918. gada 19. decembrī Rīgā. Liepājā virsnieku un instruktoru mobilizācija tika organizēta 1919. gadā no 28. līdz 30. janvārim, taču pirmā vispārējā mobilizācija, kuru izsludināja Latvijas pagaidu valdība, tika organizēta saskaņā ar apsardzības ministra Jāņa Zālīša 1919. gada 5. februāra rīkojumu Gaviezes pagastā. 

Ministra rīkojumu, kas paredzēja iesaukt visus vīriešus vecumā no 18 līdz 35 gadiem, pagasta valde (tolaik izpildu komiteja) saņēma jau tajā pašā dienā ap pulksten 18, un līdz 6. februāra vakaram astoņi attiecīgi apkārtraksti tika izsūtīti pa visu pagastu. Atsaucoties uz izsludināto mobilizāciju, 9. februāra rītā Gaviezes muižā ieradās 23 iesaukšanas gados esoši pagasta pilsoņi, no kuriem trīs iestājās armijā brīvprātīgi, 13 tika mobilizēti kā derīgi ierindas dienestam, četri tika atlaisti uz mājām kā dienestam nederīgi, bet trijiem tika nozīmēta papildu veselības pārbaude. 

Desmit dienas pēc mobilizācijas Gaviezē tika nodibināta arī rekvizīcijas komisija, kuras uzdevums bija iegūt jaunveidojamajai armijai nepieciešamo pārtiku un apģērbu no Grobiņas, Gaviezes, Tadaiķu, Rucavas, Dunikas, Nīcas un citiem apkārtējiem pagastiem. Tanī pašā laikā Gaviezē izvietoja arī armijas zirgu rezerves depo, bet Gaviezē un Durbē – armijas produktu noliktavas. Neilgi pēc mobilizācijas nodibināja arī Gaviezes komandantūru, kuras uzdevums bija apkarot noziedzību. Par pirmo Gaviezes rajona komandantu kļuva kapteinis Sloka no Neatkarības rotas. 

Pēc Gaviezes mobilizācija tika izsludināta Grobiņas un Pērkones pagastos, kuru pilsoņiem bija jāierodas kopējā sapulcēšanās vietā Liepājā Latviešu biedrības telpās toreizējā Suvorova ielā 2. Pērkones pagasta pilsoņu mobilizācija notika 10. februārī, bet Grobiņas pagastā dzīvojošajiem – dienu vēlāk. 

21. februārī mobilizācija notika Rudbāržu pagastā, 22. februārī – Lēnās, 23. februārī – Tāšu Padurē, 1. martā – Durbē, Lieģu, Tāšu, Raibenieku un Tadaiķu pagastos, 2. martā – Virgas, Dunalkas, Rāvas un Drogas pagastos, 3. martā – Ilmājas, Krotes, Vecpils un Stroķu pagastos, kā arī Uzaiķos. 

Dokuments. 

LATVIJAS PAGAIDU VALDĪBAS

RĪKOJUMS 

Pagaidu valdība izsludina Gaviezes pagastā, Grobiņas apriņķī, vīriešu kārtas mobilizāciju. Tiek iesaukti visi vīrieši no 18 līdz 35 gadu vecumam, kuri dzīvo un uzturas minētā pagastā. 

Iesaucamiem jāierodas 9. februārī 1919. g. plkst. 9 no rīta sapulcēšanās vietā, Gaviezes muižā. 

Visiem iesaucamiem jāierodas sapulcēšanās vietā noteiktā laikā un jāņem līdzi: 

a) gada laikam piemērots derīgs apģērbs, pietiekošs vismaz diviem mēnešiem, 3 maiņas veļas, gultas drēbes un viens pāris zābaku un 

b) pase vai cita kāda personas apliecība. 

Par minētām līdzpaņemtām lietām izmaksās atlīdzību. 

Vīrieši, kas vecāki par minētiem gadiem, var pieteikties kā brīvprātīgie. 

Visi, kas līdz šim jau brīvprātīgi iestājušies apsardzības dienestā, tiek uzskatīti kā mobilizēti. 

Iesauktie dod svinīgu uzticības apsolījumu Latvijas pagaidu valdībai. 

Par atraušanos no iesaukšanas, kā arī iesaucamo slēpšanu vai atrunāšanu no ierašanās, vainīgos sodīs ar cietumu līdz 2 gadiem. 

Latvijas pagaidu valdības vārdā:

Apsardzības ministrs J. Zālītis

Liepājā, 5. februārī 1919. g. 

Papildināts: 12.02.2021. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 178. lpp.; Kurzemes Vārds, Nr. 156, 16.07.1937.; Brīvā Zeme, Nr. 157, 17.07.1937.; Pagasta Dzīve, Nr. 5, 01.03.1939. 124.-125. lpp.