Jelgavā piemiņas plāksne pie nama, kur parakstīta pavēle par Kalpaka bataljona izveidi

Atrodas Jelgavā Pasta ielā 32 pie bijušās Bērnu un jauniešu centra “Junda” ēkas.

Atklāta 1934. gada 21. novembrī pie toreizējā Zemgales kluba ēkas Pasta ielā 34, kur 1919. gada 5. janvārī pulkvedis Oskars Kalpaks parakstīja pavēli par Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona formēšanu. Bronzas piemiņas plāksne darināta pēc tēlnieka Teodora Zaļkalna meta, un tajā zem bareljefa – pulkveža Kalpaka portreta – iekalts teksts:

PULKVEDIS

OSKARS KALPAKS

PIRMAIS LATVI

JAS ARMIJAS VIRS

PAVĒLNIEKS ŠAI

NAMĀ 1919. GADA

5. JANVĀRĪ DEVA

PIRMO PAVĒLI SA

VAM BATALJO

NAM

21 XI 1934

Foto: Latvijas Atbrīvošanas kaŗš, 71

Komunistiskās okupācijas pirmajā gadā piemiņas plāksne tika noņemta. Sākoties nacistiskajai okupācijai, tā nodota apriņķa priekšniekam, bet vēlāk – toreizējai Vēstures muzeja Jelgavas nodaļai. Par plāksnes tālāko likteni ziņu nav, taču saskaņā ar Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja galvenā krājuma glabātāja Alda Barševska teikto tā gājusi bojā Otrā pasaules kara laikā.

Arī nams Pasta ielā 34 Otrā pasaules kara laikā stipri cieta un netika vairs atjaunots. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados nopostītajā teritorijā tika izveidots Raiņa parks, kurā uzbūvēja ēku okupācijas režīma toreizējās bērnu organizācijas – pionieru – vajadzībām.

Sākoties Atmodai, ēkā tika iekārtots skolēnu jaunrades nams “Junda” (tagad Bērnu un jauniešu centrs “Junda”), un 1990. gada 6. martā, Kalpaka nāves dienā, pie tā tika atklāta atjaunotā piemiņas plāksne, ko darinājusi tēlniece Rasa Grīnberga–Kalniņa.

1992. gada vasarā atjaunotā piemiņas plāksne nozagta. Par “Latviešu Fonda”, BJC “Junda” un kluba “Hercogs Jēkabs” ziedotajiem līdzekļiem tika izgatavota vēl viena plāksne, taču drošības apsvērumu dēļ to novietoja pie Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona ēkas Dambja ielā 12. Atzīmējot simtgadi kopš Kalpaka bataljona izveides, plāksne, kas ilgus gadus stāvēja pie Zemessardzes 52. Bataljona novietnes, atkal atgriezās vēsturiskajā vietā. Nu jau ceturtā piemiņas plāksnes atklāšana notika 2019. gada 5. janvārī.

Atjaunotā piemiņas plāksne nav precīza oriģinālās plāksnes kopija. Stipri atšķiras Kalpaka portrets bareljefā. Oriģinālā, tas raugās pa kreisi, bet atjaunotajā plāksnē – pa labi. Šrifts un teksta izkārtojums visumā saglabāts līdzīgs sākotnējam, taču atjaunotajā plāksnē nav rindas ar oriģināla atklāšanas datumu.

Foto: 17.11.2019., karaviru.kapi

Atjaunotās plāksnes labajā apakšējā stūrī piestiprināta neliela tainstūra formas plāksnīte, kurā iegravēts ziedotājiem veltīts teksts:

PIEMIŅAS PLĀKSNE ATJAUNOTA PAR

“LATVIEŠU FONDA”, BJC “JUNDA”

UN KLUBA “HERCOGS JĒKABS”

ZIEDOJUMIEM

Foto: 17.11.2019., karaviru.kapi

Vēsturiska atkāpe. 1919. gada janvāra sākumā pēc Rīgas atstāšanas un atiešanas uz Jelgavu pulkvedis Oskars Kalpaks savu štābu uz dažām ierīkoja Jelgavas krievu biedrības “Kružok” bijušajā namā, ko Pirmā pasaules kara laikā pēc pilsētas ieņemšanas savā rīcībā bija pārņēmusi Vācijas armija. Šeit 5. janvārī Kalpaks parakstīja pavēli par Latviešu atsevišķā bataljona formēšanu no vienībām, kuras viņa vadībā bija atkāpušās no Rīgas. Sākotnēji bataljonā iekļāva divas rotas. Par 1. rotu kļuva no Instruktoru rezerves saformētā Virsnieku rezerves rota (no 3. februāra – Latvijas Neatkarības rota), bet par 2. rotu – Cēsu rota. Atsevišķos karavīrus no Latgales virsnieku, Latgales apakšvirsnieku un trīs Rīgas apsardzības rotām, kuri bija atlikuši pēc atiešanas no Rīgas, ieskaitīja abās iepriekš minētajās vienībās. 17. februārī bataljonam kā 3. rota tika pievienota Atsevišķā (studentu) rota, bet februāra beigās - Liepājā saformētā Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa (Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība, vēlāk 1. atsevišķai eskadrons). Februāra beigās bataljonā bija aptuveni 650 vīri. 20. martā bataljonam frontē pienāca pirmais ievērojamākais papildinājums divu rotu (300 vīru) sastāvā, un 1919. gada 21. martā bataljons tika pārformēts par Latviešu atsevišķo (baloža) brigādi.

Dokuments.

Pavēle par latviešu atsevišķo bataljonu N 1.

5. janvārī 1919. g. Jelgavā.

§1

Ar Apsardzības ministrijas priekšrakstu no 5. janvāra š. g. zem N 55 es esmu iecelts par latviešu atsevišķā bataljona [komandieri ar atsevišķā bataljona] komandiera tiesībām.

Latviešu atsevišķajam bataljonam tiek piedalītas: 1) virsnieku instruktoru rezerves rota, 2) Latgales virsnieku rota ar savām nodaļām, 3) Latgales apakšvirsnieku rota, 4) Cēsu rota, 5) otrā zemessargu rota, 6) trešā zemessargu rota.

§2

Visas augšā minētās rotas tiek apvienotas divās rotās, kuru sastāvs būs sekošs:

I. rota

a) Virsnieku rezerves rota

b) Latgales virsnieku rota

Rotas kdris kapitans Balods.

II rota:

a) Cēsu rota

b) otrā Latv. apsardz. rota

c) trešā             “           “           “

d) Latgales apakšv. rota.

Cēsu rotas k-r. št. kapitāns Skujiņš

Piezīme: Cēsu rota tiks skaitīta II rotā kā pirmais posms, ar poručiku Puriņu kā posma komandieri. Latgales apakšvirsnieku rota un 2. latviešu zemessargu rota kā otrais posms ar poručiku Gribovsky kā posma komandieri, trešā latv. zemessargu rota kā trešais posms ar poručiku Pētersonu kā posma komandieri.

§3

Pamatojoties uz man padotām tiesībām, ieceļu:

1) Par saimniecības pārzini Latgales apakšvirsnieku rotas komandieri – poručiku Rubuli.

2) Par saimniecības pārziņa palīgu no Latgales virsnieku rotas – poručiku Ērgli.

3) Par bataljona adjutantu – no Latgales virsnieku rotas – praporščiku Libertu.

4) Priekš sakaru uzturēšanas no virsnieku rezerves rotas – praporščiku Ķīseli.

5) Par naudas maksātāju – praporščiks Rubulis.

6) Par rakstvedi – Jānis Rubulis.

Latviešu atsevišķā bataljona komandieris ap. palkavnieks (Kalpaks)

Papildināts un labots: 20.06.2020.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 125. lpp.; Latvijas Atbrīvošanas kaŗa vēsture. Red: Peniķis, M. 1.sēj., Rīga: Literatūra, 1938. 71. lpp.; Latvijas armija 20 gados. Red.: H.Rozenšteins. Rīga: Armijas štāba Apmācības daļa, 1940. 72.-90. lpp.; Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918-1920) Latvijas valsts vēstures arhīva dokumentos. 1. daļa: 1918. gada 18. novembris – 1919. gada 16. aprīlis. Sast.: Jēkabsons, Ē., Šiliņš, J. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 2019. 124.-125. lpp.; Krīpens, A. Kalpaka bataljons un Baloža brigāde. [Sidneja: Arvīds Krīpens, 1963.] 41.-42. lpp,; Gaidamoviča, R. Atklāj atjaunoto piemiņas plāksni pulkvedim Oskaram Kalpakam. Jelgavas Vēstnesis, Nr,2 (593), 10.01.2019.