Nīcas pagasta Silenieku kapos LKOK Jāņa Raņķa individuāls apbedījums

Atrodas Nīcas pagasta Silenieku kapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Raņķis. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu pirmajā pusē uz viņa kapa “Daugavas vanagi” uzstādījuši melna granīta neregulāras formas piemiņas plāksni, kurā zem krusta zīmes un blakus Lāčplēša Kara ordeņa atveidojumam iekalts teksts:

L.K.O.K.

V. VIETN.

RANĶIS JĀNIS

1889 29 10 – 1945 01 06

RANĶIS ANNA

1905 05 12 – 1939 21 09

Foto: 10.11.2010., Nīcas Senlietu krātuves arhīvs

Vēsturiska atkāpe. Jānis Raņķi dzimis 1889. gada 29. oktobrī Nīcas pagasta Pērkongala

“Ulpēnos” zemkopja ģimenē. Beidzis Nīcas pagastskolu un turpinājis izglītošanos pilsētas skolā.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 280. Suras kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Daugavpils rajonā, apbalvots ar Jura krustu. 1918. gadā dienējis uz transporta kuģa Melnās jūras flotē, tur kritis gruzīnu gūstā. 1918. gada 20. novembrī atgriezies Latvijā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 29. martā. Par nopelniem kaujās 2. Ventspils kājnieku pulka sastāvā pie Līvāniem paaugstināts par seržantu.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 23. februārī Latgalē uzbrukumā Ničuprunku sādžai Raņķis kopā ar pieciem kareivjiem “devās ienaidnieka aizmugurē, nogrieza lieliniekiem atkāpšanās ceļu, sagūstīja vairākus jātniekus un radīja sarkanarmiešos paniku, tā lielā mērā sekmēdams mūsu uzvaru tās dienas kaujā”.

Atvaļināts 1920. gada 31. martā. Ieguvis jaunsaimniecību Nīcas muižā, taču to pārdevis māsai. 1923. gadā beidzis Smiltenes valsts piensaimniecības skolu un sācis saimniekot tēva saimniecībā “Ulpēnos”. 1925. gadā nodibinājis Nīcas piensaimnieku biedrības pienotavu. Nīcas pagasta aizsargu nodaļas priekšnieka palīgs.

Otrā pasaules kara beigās, sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, ievietots filtrācijas nometnē, bet pēc sešām dienām atbrīvots. 1945. gada jūnijā viņu noslepkavojis padomju karavīrs. Slepkavības motīvi tā arī nav noskaidroti. Tikmēr ģimeni 1945. gadā okupācijas varasiestādes izsūtījušas uz Sibīriju.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 433. lpp.; Nīcas Senlietu krātuves vadītājas Gitas Vanagas sniegtā informācija.