Murmastienes pagastā piemineklis 1. Liepājas pulka kaujas vietā

Atrodas Murmastienes pagastā Meža Strodu sādžā pie Reiņa mājām. GPS 56.667505, 26.71343

Atklāts 1936. gada 16. augustā. Pieminekli uzstādījis 17. Rēzeknes aizsargu pulks. 1,75 metrus augstais granīta obelisks, kas izgatavots pēc inženiera Augusta Zileviča meta, novietots uz pusmetru augsta divpakāpju betona pamata. Pieminekļa cokolā iekalts teksts:

1. LIEPĀJAS KĀJNIEKU PULKA

CĪŅU UPURU UN UZVARAS VIETA

LATGALĒ

1919. 26. VIII

AR ASINĪM MĒS PIRKĀM

KATRU SAVAS DZIMTĀS ZEMES STŪRĪTI –

TĀ TAGAD MŪSU.

Foto: 30. gadi, autors nezināms, PAI krājums, Lismanis 203.

Tajā pašā dienā tika atklāts līdzīgs piemineklis, ko 17. Rēzeknes aizsargu pulks uzstādīja 3. Jelgavas kājnieku pulka kaujas vietā Feimaņu pagastā (sk.).

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā ap 1950. gadu piemineklis tika nojaukts. Obeliska augšdaļu vietējais iedzīvotājs Bonifācijs Strods uzstādījis savos ģimenes kapos netālajā Lielo Strodu kapsētā un, pielāgojot pieminekļa fragmentu jaunajai funkcijai, papildinājis to ar krucifiksu.

Savukārt cokols pēc tajā iekaltā teksta sabojāšanas apraksts netālu no sākotnējās pieminekļa atrašanās vietas.

Sākoties Atmodai, 1989. gadā vietējie iedzīvotāji pieminekļa cokolu izrakta un atkal novietoja uz vecā pieminekļa pamata, kas bija daļēji saglabājies. 1990. gadā cokols nogādāts Madonas akmeņkaļu darbnīcā, kur pārkalts bojātais uzraksts. To organizējuši kādi pieminekļu atjaunotāji no Rīgas, kas, iespējams, bijusi Jura Dobeļa vadītā grupa.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Murmastienes pagasta padomes priekšsēdētāja Regīna Beča rosināja pieminekli restaurēt pilnībā, un to paveica pagasta komunālo pakalpojumu dienesta darbinieki. Taču tagad obeliska augšdaļa darināta no cementa. Atjaunotais piemineklis atklāts 1996. gada 16. novembrī.

Vēsturiska atkāpe. Kaujā, ko 1. Liepājas kājnieku pulks 1919. gada 26. augustā izcīnīja šajā apkārtnē, tas zaudēja vienu kritušo un deviņus ievainotos. Pie Meža Strodu Reiņa mājām no ievainojumiem mira 2. rotas kareivis Aleksandrs Lakstīgala, kas apbedīts Barkavas kapos (sk.).

Papildināts: 14.05.2020.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 203. lpp.; Latgales Vēstnesis, Nr. 61, 07.08.1936.; Ozola, A. Latvijas Brīvības cīņu pieminekļu atjaunošana, 1987.-1998. gads. Latvijas Arhīvi. 1916, Nr. 3/4, 123.-147.lpp > 138.-139.lpp.