trešdiena, 2019. gada 11. septembris

Veckalsnavas luterāņu kapos LAK kritušā Pētera Ozoliņa individuāls apbedījums

Atrodas Veckalsnavas kapos. GPS 56.749617, 26.006613

Dzimtas kapos apbedīts 1919. gada 3. novembrī kaujā ar bermontiešiem kritušais 7. Siguldas kājnieku pulka 3. rotas komandieris virsleitnants Pēteris Ozoliņš. Individuālas piemiņas zīmes nav.

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Ozoliņš dzimis 1897. gada 4. septembrī Kalsnavas pagastā.

1915. gada septembrī iesaukts Krievijas armijā un 1916. gada janvārī Poltavā beidzis Viļņas karaskolu. No 1916. gada septembra virsnieks 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā), paaugstināts par podporučiku. Atvaļināts 1918. gada februārī.

No 1919. gada marta līdz maijam dienējis Padomju Latvijas armijā, no kuras dezertējis, pārejot pretlieliniecisko spēku pusē. No maija dienējis Latvijas armijā.

Kritis 3. novembrī nesekmīgās desanta operācijas laikā pie Kauguriem. No trīs tvaikonīšiem sastāvošā flotile, kas iepriekš neveiksmīgi mēģināja izsēdināt desantu Edinburgā (tagad Dzintaros), no vietējiem zvejniekiem saņēma ziņas, ka Kauguros atrodoties tikai aptuveni 20 vīru liela krievu ložmetējnieku nodaļa, kas negrasoties pretoties, un operācijas vadītājs 7. Siguldas kājnieku pulka 3. bataljona komandieris kapteinis Jūlijs Mucenieks nolēma desantu izsēdināt Kaugurciemā. No kuģīša “Sekunda” četrās atlikušajās laivās tika iesēdināti 20 vīri izcelšanai krastā, taču kad laivas tam pietuvojās, tās sagaidīja stipra ložmetēju uguns un desanta vienība bija spiesta atgriezties. Vienā no laivām atradās virsleitnants Ozoliņš, kas tika smagi ievainots un atceļā uz Bolderāju mira.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 199. lpp.; Jēkabsons, Ē. Latvijas armijas virsnieka Jāņa Rubeņa liecība par Latvijas Neatkarības kara cīņām 1919.-1920. gadā. Latvijas Arhīvi, Nr. 1, 2007. gads, 43.-72. lpp > 56.-58., 70. lpp.