Atrodas Praulienas pagasta Vistiņlejas (kādreiz
Lazdonas luterāņu) kapos. GPS 56.839863,
26.279792
Divās
vietās Vistiņlejas kapos bijuši apbedīti 12 Latvijas Atbrīvošanās karā kritušie
karavīri. Saskaņā ar pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados sastādīto sarakstu
toreizējos Lazdonas luterāņu kapos apglabāts 1. Liepājas kājnieku pulka
karavīrs Jānis Bērziņš, kritis 1920. gada 1. janvārī; 1. Liepājas kājnieku
pulka jātnieku eskadrona karavīrs Izidors Binders, kritis 1920. gada 6.
februārī; 1. Liepājas kājnieku pulka riteņbraucēju rotas karavīrs Jānis Bergs,
kritis 1920. gada 6. februārī; 1. Liepājas kājnieku pulka 3. rotas karavīrs
Andrejs Dzenis, kritis 1920. gada 6. februārī; 2. Ventspils kājnieku pulka
ložmetēju rotas karavīrs Andrejs Šmits; kritis 1920. gada 1. janvārī; Kurzemes
divīzijas lauka lazaretes karavīrs Eduards Timbers, kritis 1920. gada 6.
februārī, Kurzemes divīzijas papildinājumu bataljona karavīrs Otto Kļaviņš,
kritis 1920. gada 1. janvārī.
Savukārt
saskaņā ar Kurzemes divīzijas kritušo karavīru sarakstiem Madonā (pašreizējie
Madonas pilsētas kapi iesvētīti tikai 1929. gadā) apglabāti vairāki divīzijas
lauka lazaretē no ievainojumiem mirušie – kareivis Jānis Černovskijs, miris
1919. gada 14. novembrī; kareivis Edgars Moris, miris 1920. gada 7. janvārī;
kareivis Hugo Grīnbergs, miris 1920. gada 13. janvārī; kareivis Pēteris Ruņģis,
miris 1920. gada 23. janvārī. Turklāt Latgales divīzijas kritušo karavīru
sarakstā kā apglabāts Lazdonas kapos minēts 8. Daugavpils kājnieku pulka
kaprālis Jānis Kļaviņš, kritis 1919. gada 25. novembrī.
Pirmajā
no apbedījuma vietām blakus Andrieva Kumsāra dzimtas kapiem vēl Otrā pasaules
kara laikā bijuši četri vai pieci koka krusti, un draudze šos apbedījumus kopusi
kā Pirmā pasaules kara kritušo kapus. Otrajā apbedījumu vietā blakus Vismaņu un
Grīvsalas Āboliņa dzimtas kapiem agrāk bijuši ar čuguna ķēdēm savienoti četri
granīta stabi. Otrajā apbedījumu vietā apglabātie esot ekshumēti un pārvesti uz
Liepāju.
2004.
gada 11. novembrī abās apbedījuma vietās tika uzstādītas vietējā koktēlnieka
Jura Neimaņa tautiskā stilā darinātas ozolkoka piemiņas zīmes.
Pirmajā
apbedījuma vietā uzstādīta viena lielāka kopīga piemiņas zīme un piecas mazākas
individuālas piemiņas zīmes.
Lielākajā
piemiņas zīmē iegrebts teksts:
LATVIJAS
BRĪVĪBAS CĪŅĀS
KRITUŠIE KARAVĪRI
1919 – 1920
Uz
individuālajām piemiņas zīmēm iegrebts teksti:
PĒTERIS
RUŅĢIS
32 g.v., no Cēsu apr., † 23. I 1920.
EDGARS
MORIS
22 g.v., no Rūjienas, † 7. I 1920.
Kapr. JĀNIS
KĻAVIŅŠ, FRIČA d.
† 25. XI 1919.
HUGO
GRĪNBERGS
22 g.v., no Talsu apr., † 13. I 1920.
JĀNIS
ČERNOVSKIJS
19 g. v., no Ludzas apr., † 14.XI 1919.
Otrajā
apbedījuma vietā uzstādītajā piemiņas zīmē iegrebts teksts:
ŠEIT TIKA APGLABĀTI LATVIJAS BRĪVĪBAS CĪŅĀS 1920.G.
I – II
KRITUŠIE KURZEMNIEKI.
(Vēlāk pārapbedīti dzimtajā pusē).
2016.
gadā laika gaitā bojātās piemiņas zīmes tika nomainītas pret jaunām identiskām
zīmēm, bet kapu teritorija labiekārtota un norobežota ar dekoratīvām betona
apmalēm.
Jaunās
piemiņas zīmes gatavojis kokapstrādes meistars Māris Laizāns.
Piemiņas
zīmju nomaiņu un brāļu kapu labiekārtošanu veica biedrība “Ritentiņš”, kas,
piedaloties Madonas novada pašvaldības nevalstisko organizāciju projektu
konkursā, ieguva 804,40 eiro lielu finansējumu.
Avoti:
Lismanis, J.
1915-1920. Kauju un kritušo karavīru
piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas
vietas. Rīga: NIMS, 1999. 204. lpp.; Lismanis II; madona.lv, 10.11.2016.
