Atrodas
Madonas (iepriekš Lazdonas pagasta) Lisaskalna pareizticīgo kapos. GPS
56.847287, 26.241623
Apbedīti
astoņi 8. Daugavpils kājnieku pulka 1. rotas karavīri no Cesvaines
komandantūras – kaprālis Kārlis Blats, kaprālis Ansis Blumbahs, kareivis Krišs
Arnieks, kareivis Jānis Jēgermanis, kareivis Fricis Drūms, kareivis Voldemārs
Niedre, kareivis Ernests Brumaks un kareivis Andrejs Ošiņš.
Septiņi
no viņiem pazuda bez vēsts 1919. gada 11. septembra naktī pie Cesvaines
stacijas, kad tai uzbruka kāda lielinieku banda. Viņu mirstīgās atliekas atrada
Pietnieku mežā tikai 1921. gada jūlijā. Tā paša gada 18. augustā, piedaloties
rotas biedriem un 13. Tukuma kājnieku pulka instruktoru rotai, tie ar militāru
godu tika apbedīti Lisaskalna kapsētā.
Uz
kapa kopas tolaik tika uzstādīts balts koka krusts ar uzrakstu:
KRITUŠIE
LATVIJAS ATBRĪVOTĀJI.
1936.
gada 16. augustā brāļu kapos atklāts piemineklis, ko pēc firmas meta darinājusi
E. Kuraua akmeņkaltuve Rīgā. Pieminekli cēlis 9. Madonas aizsargu pulks kopā ar
Madonas apriņķa pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām. Pieminekli veido
uz divpakāpju granīta pamata uzstādīta granītā kalta stēla. Tās priekšpusē
iestrādāta slīpēta melnā granīta plāksne, kurā iekalts teksts:
PAR
LATVIJAS
BRĪVĪBU
KRITUŠIEM
VAROŅIEM
1919 – 1920
Virs
tās atrodas bronzas cilnis, kurā attēlota karavīra galva bruņucepurē.
Komunistiskās
okupācijas laikā cilnis tika norauts. Sākoties Atmodai, to pēc fotoattēla no
jauna izgatavoja Madonas mākslinieks Andris Bičkovskis. Atjaunotais piemineklis
atklāts 1989. gada 11. novembrī.
Pieminekļa
priekšā tagad atrodas viena kopīga kapu kopa (1,5 x 4,5 m).
