Babītes pagastā Mazajā Tīreļpurvā piemiņas akmens pirmajiem trim kritušajiem latviešu strēlniekiem

Atrodas Babītes pagastā Mazā Tīreļpurva austrumu malā pie biojušā Kraslovsku māju ceļa. GPS 56.84777, 23.71481

Savulaik pie Kraslovsku māju ozola bijusi piemiņas plāksne pirmajiem trim kritušajiem latviešu strēlniekiem. Lai gan ozols joprojām aug, plāksne nav saglabājusies.

1990. gada 13. oktobrī vietā, kur 1915. gada 25. oktobrī (12. oktobrī pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila) krita pirmie trīs latviešu strēlnieki, tika atklāts piemiņas akments. To veidojis tēlnieks Uldis Sterģis, bet uzstādījusi Latvijas Kultūras fonda Jelgavas atbalsta kopa un Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības Jelgavas nodaļa. Rupji apstrādātajā laukakmenī iekalts teksts:

PIRMO KRITUŠO LATVIEŠU STRĒLNIEKU

J. TIMMA, J. GAVENASA, A. STŪRA

PIEMIŅAI

25. X / 12. X / 1915. PIE KRASLOVSKU MĀJĀM

1. DAUGAVGRĪVAS BATALJONA 2. UN 3. ROTAS

STRĒLNIEKI PIRMAJĀS UGUNSKRISTĪBĀS

ATVAIRĪJA VĀCU UZBRUKUMU. 

LDPAB JELGAVAS NODAĻA

Foto: 01.05.2010., karaviru.kapi

Atrašanās vietu kartē skatīt pie šķirkļa par piemiņas akmeņiem latviešu strēlnieku izejas pozīcijās pirms Ziemsvētku kaujām (sk.).

Vēsturiska atkāpe. 1915. gada oktobra sākumā trīs pirmos saformētos latviešu strēlnieku bataljonus nosūtīja uz pozīcijām Rīgas frontē. Kā pirmais uz pozīcijām devās 1. Daugavgrīvas bataljons, kura 1. un 4. rotu nosūtīja uz fronti Olaines rajonā, bet 2. un 3. rotu – uz Tīreļpurva apkārtni. 1915. gada 25. oktobrī (12. oktobrī pēc vecā stila) Tīreļpurvā pie Kraslovsku mājām notika latviešu strēlnieku pirmā sadursme ar vāciešiem, kurā tika ciesti arī pirmie zaudējumi. Sadursmē ar pretinieka pastiprinātu izlūku patruļu krita Jēkabs Voldemārs Timma, Andrejs Stūris un Jānis Gavenass. Vēl septiņus strēlniekus ievainoja, un divi no tiem vēlāk hospitālī mira. Vācieši šajā sadursmē zaudējuši sešus kritušos un septiņus ievainotos, bet divi krita gūstā.

Pirmie kritušie trīs dienas vēlāk tika apbedīti smiltājā blakus Rīgas Meža kapiem, kur vēlāk tika izveidoti Rīgas Brāļu kapi. Pirmo kritušo strēlnieku svinīgā izvadīšana notika no Rīgas Latviešu biedrības nama, un bēru gājiens Rīgas ielās izvērtās masveida manifestācijā.

Papildināts: 22.08.2019.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 264. lpp.; PPKPV; Kultūras Fonda Avīze, Nr. 7, 1990. gada novembris, 2. lpp.; Latvijas Avīze, 12.10.2015.